Nekļūt apnicīgam 1
Rokmūzikas labākais laiks nav aiz muguras, ir pārliecināts ģitāras meistars. “Šajā ziņā pie mums pamatīgi grēko radiostacijas. Pasaulē rokmūzikas grupu koncertzāles ir pārpildītas, iznāk albumi un koncertieraksti, bet pie mums lielākoties radio skan kaut kas vecmodīgs. Murgs! Cilvēki vienkārši neuzzina neko par to, kas tagad notiek pasaulē. Arī man vairs negribas katru dienu klausīties “Led Zeppelin”, lai gan tā, protams, ir augstākās klases mūzika. Rokmūzikas skaņa mūsdienās ir mainījusies. Viss iet uz priekšu, ir jāiet laikam līdzi.”
Harija Zariņa radīto dziesmu rokrakstu, kas neiztiek bez raksturīgām ģitāras partijām, atpazīs jebkurš latvju roka klasikas mīļotājs. “Nezin, vai to pat var saukt par rokrakstu,” pieticīgi nosaka mūziķis. “Tas, ko daru, kā skan manas dziesmas, veidojies, gadiem ejot. Esmu centies būt dažāds, domājot par to, lai, klausoties manas dziesmas, pēc dažām minūtēm cilvēkam nav jāizslēdz atskaņotājs.
Man patīk, ka jaunieši tagad apgūst roka ģitāru, un viņu kļūst arvien vairāk. Pirms astoņiem gadiem šķita, ka ģitārspēles jomā pie mums vairs nekas nenotiek. Tagad ir daudz cerīgāk. Jaunie iet uz priekšu milzu soļiem, domāju – šajā ziņā mūs gaida ļoti laba nākotne. Tagad jaunajiem cilvēkiem ir citāda motivācija, nekā tā bija tad, kad sāku es. Toreiz iespēju parādīties bija maz, tāpēc, ja tu biji tas puisis, kas izgāja pie meitenēm ar ģitāru rokās, tu jau biji uzvarētājs. Tagad ģitāra ir katram otrajam, tas nevienu vairs nepārsteidz. Mūsdienās ir lielākas iespējas apgūt zināšanas, taču ir augusi arī konkurence, kuras mums nebija. Aiz katra stūra ir kāda grupa, kāds dziedātājs. Pasaulē ir lieliski ģitāristi, un, protams, ir grūti sevi pierādīt, lai atšķirtos un liktu manīt par sevi un izsisties.”
