Iesvētīs restaurēto prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgu 0
Rundāles pils muzejā pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija, un 6. jūlijā Kurzemes hercogu kapenēs notiks svinīga ceremonija, kurā piedalīsies LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Klauss fon Hāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Dr. Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki, LA.lv informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa.
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā un viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas atvērta apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji.
“Gadsimtu gaitā nežēlīgi postītas un izlaupītas, tagad kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu,” stāsta Kusiņa.
Viņa norādīja, ka par Kurzemes hercogu kapeņu vispusīgu saglabāšanu kopš 20. gadsimta 70. gadiem gādā Rundāles pils muzeja darbinieki, bet telpas uztur Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
“Nesagraujot šīs miera vietas jēgu, notiek sarkofāgu, zārku, tekstiliju konservācija un restaurācija, mirstīgo atlieku sakārtošana. Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalsta Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts Kultūrkapitāla fonds (Latvija). Tās ietvaros restaurēti deviņi sarkofāgi – tikko pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija un mirstīgo atlieku sakārtošana,” piebilda Kusiņa.
Princis Kārlis Jēkabs (20.10.1654-29.07.1676 pēc vecā stila) bija Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, audzis deviņu bērnu ģimenē, studējis Ženēvā. 1676. gadā viņš bija kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. Saņēmis vēsti par mātes nāvi, princis devās uz Kurzemi, bet Berlīnē, saslimis ar vēdertīfu, nomira arī pats. Apbedīts Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā alvas sarkofāgā.
Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (1677) liecina par agrīnā baroka izpausmēm Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi – sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē kara, uzvaru un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi akanti, ziedu un lapu vītnes. Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.
Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši 11 sarkofāgus, daļēja restaurācija veikta diviem sarkofāgiem, bet jau šogad turpināsies darbs pie pārējiem.
