Iestājas par vietējo kopienu interesēm 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Prasot Saeimai Pašvaldību likuma otrreizēju caurlūkošanu, Valsts prezidents Egils Levits motivētā rakstā norāda tieši uz tiem jautājumiem, par kuriem Saeimas sēdē, pieņemot likumu galīgajā lasījumā, bija vislielākās debates. Pašvaldību likumā nav paredzētas tieši vēlētas vietējo kopienu padomes, kurām būtu noteikta arī kompetence vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Pēc E. Levita priekšlikuma Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā bija paredzējusi, ka valdībai ir jāizstrādā likumprojekts, kas nodrošinātu pagastu un pilsētu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību lielajos novados.
Tā vietā Saeima pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma Pašvaldību likumā noteica, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvās institūcijas – iedzīvotāju padomes –, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka dome. Dome var lemt arī par to, ka tās ir tieši vēlētas.
Motivētā rakstā, kuru Valsts prezidents piektdien nosūtīja Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, E. Levits raksta: “Esmu darījis Saeimai zināmu savu principiālo nostāju, ka ir obligāti nepieciešams paredzēt tieši vēlētas vietējo kopienu iedzīvotāju padomes, kas varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālās nozīmes jautājumus. Tas ir nepieciešams, lai nepieļautu nomaļu efekta veidošanos lielākajās pašvaldībās un saglabātu vēlētāju interešu pārstāvniecību maksimāli tuvu kopienai.”
Uz to, ka likumā noteiktais regulējums nemazinās nomaļu veidošanos, Saeimas sēdē norādīja arī opozīcija, kuras vārdā runāja Viktors Valainis (ZZS). Viņš sēdē sacīja: “Likumā noteiktais regulējums ir fikcija un acu aizmālēšana. Līdz ar to arī administratīvi teritoriālā reforma izgāžas, jo agrākās pašvaldības ir kļuvušas par nomalēm.” Sarunā ar “Latvijas Avīzi” V. Valainis, piemēram, minēja agrāko Tērvetes novadu Dobeles novadā, Jaunpils novadu Tukuma novadā, arī tālākos Kandavas novada pagastus, no kuriem līdz attīstības centram Tukumā nav viegli nokļūt. Lai šķērsotu Dienvidkurzemes novadu, ir jāmēro vairāk nekā 100 kilometri. Valsts prezidents vēstulē Saeimai arī norāda, ka kopienu kompetencei ir jābūt noteiktai likumā, tajā ir jārisina arī jautājums par pietiekamu finansējuma pieejamību, lai padomes varētu veikt savus uzdevumus.
Likumā nav noteikts personu loks, kas var piedalīties vietējās padomes vēlēšanās. Tajā ir teikts, ka padomēs var ievēlēt fizisku personu, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā. Šī ir vēl viena norma, kuru Valsts prezidents aicina labot, jo no tās izriet, ka iedzīvotāju padomēs var būt ne tikai Latvijas Republikas pilsoņi, bet arī Latvijas nepilsoņi un ārzemnieki. Likumā arī sacīts, ka pašvaldības domi ievēl iedzīvotāji. Līdz ar to likums nonāk pretrunā ar Satversmi, kuras 101. pantā ir teikts, ka pašvaldības ievēl Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.
Arī par šo normu Saeimas sēdē bija debates, kuras klātienē klausījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”). Viņš sēdes beigās uzstājās ar runu, kurā slavēja pieņemto likumu, bet nesniedza skaidrojumu par strīdīgajiem jautājumiem. Uz to, ka deputātiem par tiem bija svarīgi dzirdēt ministra komentārus, norādīja arī sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece. Ar A. T. Plešu “Latvijas Avīzei” piektdien neizdevās sazināties.
