Preses izdevēji pieprasa samazināt pievienotās vērtības nodokli iespiestajiem preses izdevumiem 1
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas preses izdevēji pieprasa samazināt pievienotās vērtības nodokli iespiestajiem preses izdevumiem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā 1.jūnijā deputāti sprieda par nodokļa likmes samazināšanu Latvijā izdotajām grāmatām un iespiestajai presei.
Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis, kuru komisijā uzklausīja pirmo, teic, ka ir vairāki iemesli, kāpēc tas steidzami nepieciešams.
Pirmkārt, strauji pieaug ārzemēs izdoto un Latvijā izplatīto preses izdevumu apjoms. No pašlaik tirgū izplatīto izdevumu nosaukumiem ārzemēs izdotie aizņem 65%. No šī ārzemēs izdoto izdevumu apjoma aptuveni puse ir Krievijā izdotie.
Otrkārt, aizvadīto desmit gadu laikā latviešu valodā izdoto preses izdevumu metieni samazinājušies vairāk nekā četras reizes.
Treškārt, nodokļu slogs palielina preses izdevumu ražošanas izdevumus, kas savukārt sadārdzina to cenu pircējiem. Iznākumā arvien lielāka iedzīvotāju daļa, sevišķi laukos dzīvojošā, nevar atļauties tos nopirkt.
Preses izdevumu mazumtirdzniecībā valda monopols, ir tikai viens vairumtirgotājs. Izdevumu konkurētspēju vēl vairāk samazina lasītāju un izdevēju nespēja samaksāt par pasta piegādēm apdzīvotās vietās līdz plkst. 8.
Augsto piegāžu tarifu dēļ Latvijā preses izdevumi arvien mazāk spēj konkurēt ar ārzemēs izdotajiem un mūsu tirgū izplatītajiem.
Pēc Guntara Līča teiktā, viņam esot zināmi vairāki vietējie preses izdevumi, kuri drīz varētu pārtraukt izdevējdarbību tāpēc, ka tā neatmaksājas – ražošanas izdevumi pārsniedz ieņēmumus.
Aizvadītajos gados ievērojami samazinājušies plašsaziņas līdzekļu ieņēmumi no reklāmas. Latvijas Reklāmas asociācijas ikgadēji apkopotie dati par reklāmas tirgu liecina, ka plašsaziņas līdzekļos izvietotās reklāmas apjoms ik gadu pastāvīgi samazinās.
2014. gadā reklāma aizņēma 18%. Bet 2020. gadā – tikai 7%. Kā atklāj Guntars Līcis, 2014. gadā iespiesto preses izdevumu reklāmas ieņēmumi sasniedza aptuveni 14 miljonus eiro. Toties 2020. gadā tie bija 5 miljoni eiro – teju trīs reizes mazāki nekā 2014. gadā.
Iespiesto preses izdevumu reklāmas ieņēmumus būtiski ietekmējusi arī reklāmas izvietošanas pārdale par labu digitālajiem un elektroniskajiem medijiem.
2008. gadā, sākoties saimnieciskajai krīzei, nodokļu politikas veidotāji gan solīja preses izdevējiem, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana no 5 līdz 12% būšot īslaicīga. Diemžēl šie solījumi nav izpildīti.
Latvijā preses izdevumiem nodokļa likme ir viena no visaugstākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā likme ir 0%, Francijā – 2%, Šveicē – 2,5, Itālijā – 4%.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā, kurā vakar deputāti sprieda par presi, Saeimas deputāts un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons apliecināja, ka atbalsta nodokļa likmes samazināšanu Latvijā izdotajām grāmatām un iespiestajai presei.
Cīniņā par likmes samazināšanu, kas sāksies, apspriežot nākamā gada budžetu, ministrijai, cerams, būšot arī palīgi – Jaunā Konservatīvā partija, Valsts prezidents un citi.
Vai preses izdevēju aicinājumus sadzirdēs arī nodokļu politikas veidotāji Finanšu ministrijā, par to gan lielas ticības nav.
Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka pauž, ka pievienotās vērtības nodoklis veido trešdaļu budžeta ieņēmumu, tādējādi norādot, cik tas ir nozīmīgs ieņēmumu avots.
Turklāt Latvijai kā ES dalībvalstij esot jāievēro Direktīva par pievienotās vērtības nodokli. Direktīvā nosauktas visas tās preču un pakalpojumu piegādes, tostarp preses izdevumiem, kurām ES dalībvalstis drīkst piemērot samazinātās nodokļa likmes.
Tā kā Latvijā preses izdevumiem samazināto nodokļa likmi jau piemēro – 21% vietā 12%, Kultūras ministrijai esot jānāk ar priekšlikumiem, kāds vēl būtu iespējamais atbalsts šai nozarei.
