Iestādi dārzā vērtīgo smiltsērkšķi! Populārākās šķirnes un kopšanas nianses 3
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Smiltsērkšķa (Hippophae rhamnoides) ogas izsenis zināmas kā vērtīgs vitamīnu un antioksidantu avots, tāpēc tam vajadzētu ierādīt vietu ikvienā piemājas dārzā. Konsultē stādaudzētavas “Ēvele” īpašniece Aija Smagare.
Sākotnēji smiltsērkšķis nāk no Nepālas, kur tas izplatījās uz Ķīnu, Kaukāzu, Kanādu un Skandināviju. Pirmajā ledus laikmetā augs no Vidusāzijas nonāca Centrāleiropā. Auga latīnisko nosaukumu var tulkot kā “spīdošs zirgs” – gadsimtiem ilgi smiltsērkšķis tika uzskatīts par dzīvnieku ārstniecības augu un īpaši tika izmantots zirgu kopšanai.
Kāda vieta piemērota
Smiltsērkšķim jāizvēlas saulaina, vējaina vieta un ūdenscaurlaidīga, pietiekami mitra mālsmilts vai smilšmāla augsne. Optimālā augsnes reakcija – viegli skāba (pH 5,5–6,5). Smaga māla augsne nav piemērota, tā jāielabo ar smiltīm un granti. Izteikti smilšainās augsnēs iestrādā kompostu attiecībā 1:1.
Kad labāk stādīt
Smiltsērkšķu stādaudzētavas Ēvele īpašniece Aija Smagare skaidro, ka kailsakņus stāda tikai agri pavasarī, jo rudenī stādītie sliktāk ieaugas. Konteinerstādus var stādīt visu sezonu. Stādu virszemes daļu saīsina par trešdaļu tā, lai visi palikušie dzinumi būtu vienādā garumā. Ja sakne ļoti gara, to nesaīsina, bet ieloka stādāmbedrē. Stāda tik dziļi, cik tas audzis iepriekš. Stādāmbedrē var iebērt kompleksos minerālmēslus, bet tie nedrīkst saskarties ar auga saknēm. Ieteicamais attālums starp stādiem – 2 metri, starp rindām 4 metri.
Pēc iestādīšanas vēlams apdobi mulčēt ar rupju materiālu, vislabāk ar koksnes šķeldu – tas saglabās augsnē vienmērīgu mitrumu, sargās saknes no pārkaršanas, vienlaikus ļaus augsnei elpot un laidīs cauri lietusūdeni.
Krūmu kopšana
Parasti smiltsērkšķus uzskata par īpaši izturīgiem un viegli kopjamiem augiem. To mūžs ir vidēji 15 gadu, pēc tam tie jāatjauno vai jāstāda jauni.
Krūmus apgriež agri pavasarī – to var darīt jau februārī, martā. Sākumā izgriež bojātos un slimos zarus.
Jaunie kociņi pirmajā un otrajā gadā pēc iestādīšanas pavasarī jāapgriež aptuveni līdz celim un pamazām jāveido kā krūmi, citādi vēlākos gados no augļu svara tie var viegli nolūzt.
Ražojošus krūmus apgriež ražas vākšanas laikā, atstājot 30% zaļās masas. Apgriežot vairāk, krūms var aiziet bojā.
Vecākus kokus, kas iepriekš nav regulāri veidoti, var mēģināt atjaunot, nozāģējot pavasarī ap 20 cm virs zemes.
Pavasarī mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, kas satur vairāk slāpekļa, – aptuveni sauju uz stādu. Nedrīkst lietot hloru saturošu mēslojumu. Rudenī nav jāmēslo.
Smiltsērkšķis ir ziemcietīgs augs – spēj izturēt līdz -50 ºC salu, bet saknes zemē iztur pat -20 ºC. Ziemā nav jāpiesedz. Daudz jutīgāk augi reaģē pret ziemas atkušņiem. Ziedu salizturība ir augsta, bet dažkārt var apsalt vīrišķo augu ziedi, jo tie uzzied pirmie.
