Iestādes “aug kā sēnes”… Latvijā veidos Mākslīgā intelekta centru, kurā līdzdarbosies padomes locekļi – valsts pārstāvji 0
Valdība otrdien atbalstīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra (LNMIC) likumprojektu.
Kā aģentūru LETA informēja VARAM, LNMIC mērķis būs veicināt uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai.
Centrs tiek veidots kā nodibinājums, sadarbojoties universitātēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldei. Plānots, ka LNMIC struktūru veidos centra padome, centra valde jeb centra direktors, kas veiks biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās valdes funkcijas, un centra sekretariāts.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka šāda centra izveide ir unikāla Latvijā, jo pirmo reizi tiek veidots privāts nodibinājums, kurā piedalās valsts, akadēmiskā vide un privātie uzņēmēji. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ir svarīgi nesarežģīt procesu, censties to nodot pēc iespējas vairāk privāto uzņēmēju rokās.
Siliņa piebilda, ka LNMIC ir paredzēts līdzfinansējums no budžeta, bet Saeimā vēl noteikti esot gaidāmas debates par to, kāda būtu pareizākā forma, kā centram, mākslīgā intelekta jomai virzīties uz priekšu.
Līdztekus viņa norādīja, ka ar šo likumprojektu, kur valsts vēlas redzēt savu dalību mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā, kā arī izveido iespēju privātajiem uzņēmējiem attīstīt mākslīgo intelektu, skaidri iezīmēt, kur līdzi varētu sekot valsts finansējums.
Premjere norādīja, ka ar šo likumu tiek pateikts, kādā veidā Latvijā varētu iegūt līderību mākslīgā intelekta jomā gan Eiropas, gan pasaules tirgos. Viņa uzskata, ka tā ir liela iespēja ekonomiskajam izrāvienam.
Centra padome pildīs pārraudzības un konsultatīvās funkcijas, tostarp pārraudzīs valdes darbu. Padomi vadīs padomes priekšsēdētājs. Tāpat likumprojekts paredz, ka centra padomi izveido dibinātāji ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā, iekļaujot tajā padomes priekšsēdētāju. Centra izpildinstitūcija būs centra direktors, kuru amatā apstiprinās centra padome. Padomes locekļi atalgojumu nesaņems, norāda ministrijā.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atzīmē, ka mākslīgais intelekts spēj nodrošināt labvēlīgu, modernu un drošu dzīves telpu Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ VARAM un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vadībā ciešā sadarbībā ar citām jomā, pētniecības jomu un privāto sektoru top Nacionālais mākslīgā intelekta centrs ar mērķi attīstīt kompetenci un risinājumus mākslīgā intelekta izmantošanai valsts drošībai un ekonomikas izaugsmei.
“Tā ir mūsu izšķiršanās, cik lielu lomu mēs [padomē] atstājam valstij,” valdības sēdē sacīja Bērziņa. Viņa pauda, ka var vienoties, ka padomes locekļu skaitā valsts pārstāvji ir 50%+1, tādējādi, iegūstot noteicošo pārsvaru valsts pusē.
Bērziņa ieskicēja, ka VARAM saredz padomē arī Ekonomikas ministriju, kā arī Aizsardzības ministriju.
Bērziņa sēdē sacīja, ka pašreiz daudzi cilvēki baidās no mākslīgā intelekta, bet ar tādiem izaicinājumiem ir jātiek galā. “Mums visiem ir jāstrādā kopā, tikai VARAM nevar to izdarīt,” sacīja Bērziņa.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka Valsts kanceleja arī ir gatava izvērtēt mākslīgā intelekta iesaisti, piemēram, konkursu izvērtēšanā.
Tāpat Siliņa akcentēja, ka Zviedrijā ir veiksmīgi izveidots mākslīgā intelekta centrs, iesaistot privātos investorus. Viņa uzsvēra, ka arī Latvijā būtu jābūt vienādiem nosacījumiem, lai valsts un privātie investori nodrošinātu līdzvērtīgu finansējumu.
Bērziņa sacīja, ka VDAA ir gatava iesaistīties un atbalstīt LNMIC ar to, kas nepieciešams. Tostarp VDAA paredzējis gan cilvēku gan finanšu resursus, lai varētu šo centru atbalstīt.
Siliņa uzsvēra, ka pašreiz izskatās, ka lielākoties finansējumu nodrošina valsts un būtu jānosaka kādas saistības līdzvērtīgai darbībai tad, ja privātais sektors iesaistās mākslīgā intelekta centra darbībā. Savukārt Bērziņa norādīja, ka viens no Mākslīgā intelekta ekselences centra vadītāja uzdevumiem būtu piesaistīt šādu privāto finansējumu.
Vienlaikus finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) vērsa uzmanību – lai nodibinātu mākslīgā intelekta centru, nav vajadzīgs likums. Viņa ieskatā, nepieciešams likums pašam fenomenam – mākslīgajam intelektam un tam, kā to pārvaldīt.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) sēdē norādīja, ka pēc mākslīgā intelekta dažādiem indeksiem Latvija nav augstā vietā. Viņš pauda, ka valsts stratēģijai ir liela nozīme, kā šajā jomā virzīties. Līdz ar to Sprūds norādīja, ka piekrīt idejai, ka padomē jābūt vairākumā pārstāvētai valstij. Šādu pozīciju sliecās atbalstīt arī kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sēde pauda, ka Ekonomijas ministrijas ieskatā šāda platforma, kur savienojas zinātne, valsts pārvalde un privātais sektors, ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk.
“Mums ir visi priekšnosacījumi, lai aizskrietu priekšā citām valstīm,” sacīja Valainis, piebilstot, ka Latvijā no lielajiem uzņēmumiem 30% izmanto mākslīgā intelekta rīkus, bet no mazajiem uzņēmumiem tie ir 8%.
Kā norāda Bērziņa, LNMIC būs viens no instrumentiem, lai attīstītu Latviju kā draudzīgu valsti uzticama mākslīgā intelekta pielietojumu attīstībai un ieviešanai Latvijā. Vienlaikus ministre uzsver, ka mākslīgā intelekta pielietošana atvieglos Latvijas iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanu un veicinās valsts ekonomisko attīstību.
VDAA direktors Jorens Liopa pauž, ka mākslīgais intelekts valsts pārvaldē ir būtisks faktors darba efektivitātei un pieejamo resursu konsolidācijai. “Tieši ar LNMIC mēs spēsim īstenot pieeju, ka mākslīgā intelekta izmantošana valsts pārvaldē uzlabos darba efektivitāti, resursu pārvaldību un centralizāciju, piesaistot ekspertus un zināšanas no dažādām jomām,” pauž Liopa, piebilstot, ka tādējādi tiks mērķtiecīgi izmantotas tehnoloģijas ikdienas darbā.
Centra darbības fokusā būs sekmēt praktisku mākslīgā intelekta pielietošanu un nacionālo spēju izveidi ar mākslīgo intelektu saistītu risku vadību un prevenciju. LNMIC pārvaldīs mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātijas integritātei, privātumam un cilvēku tiesībām.
Tiks prioritizēta mākslīgā intelekta ieviešana valsts pārvaldes efektivitātei un pakalpojumu kvalitātei, veselības, izglītības, iekšējās drošības jomās, tāpat tiks atbalstītas mākslīgā intelekta iespējas mazo un vidējo uzņēmumu vidū to produktivitātei, izaugsmei un inovācijām un latviešu valodas klātbūtnes nodrošināšanai lielajos valodu modeļos.
Ministrijā norāda, ka praktiskā līmenī LNMIC veidos pētniecības un pilotēšanas iniciatīvas prioritārajās jomās, nodrošinās risinājumus un atbalstu iestādēm mākslīgā intelekta ieviešanā, organizēs sadarbības iniciatīvas ar starptautiskajiem partneriem. Tāpat centrs pārraudzīs un īstenos preventīvas aktivitātes uzticama un droša mākslīgā intelekta izmantošanai.
VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 20.decembrim jāizstrādā priekšlikumi par iespējām publiskām personām un valsts kapitālsabiedrībām izdarīt ieguldījumus LNMIC.
Tāpat VARAM sadarbībā ar LNMIC līdz 2025.gada 1.aprīlim jāsagatavo priekšlikumi mākslīgā intelekta regulatīvās smilškastes ieviešanai.
Valdība otrdien pieņēma zināšanai, ka gadījumā, ja LNMIC atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai tiek klasificēts vispārējās valdības sektorā, 2025.gadā netiek palielināts kopējais amatu vietu skaits publiskajā sektorā.
Likumprojektu vēl skatīs Saeimā. LNMIC darbību paredzēts sākt 2025.gadā.
