Anda Rožukalne: Iesprūduši “Supernovā” 2
Katru gadu viens un tas pats!? Gaidām mūziķu priekšnesumus, esam pilni cerību, ka šoreiz Eirovīzijā no Latvijas būs paši labākie… Nu “Supernovā” skandāls ar balsu skaitīšanu! Vēl viens iemesls dzīvot nīgrumā un nepatikā. Vainojot visus un visu, izņemot… jā, neieskatoties sevī?
Auditorija nemainās
Var gaidīt, ka jauni mūziķi mūs nemitīgi pārsteigs un sajūsminās. Var cerēt, ka pasaules talanti piedzims mūsu acu priekšā uz “Supernovas” skatuves. Bet tā nenotiek katrā raidījumā. Vai dažādas kvalitātes dalībnieki nav parasta lietu kārtība jebkurā regulārā konkursā? Katrā no tiem ir kāds neparasts priekšnesums, tas var būt gan pārsteidzoši labs, gan negaidīti neveiksmīgs. Katrā dziesmā ir uzrunājošas taktis un kāds pants, kas garlaiko. Katrā konkursā ir virkne mistiskā “Eirovīzijas formāta” iedomātās konjunktūras piesātinātu uzstāšanos, kur viss ir paredzams, salds, muzikāli lipīgs. Katrā ir kāds, kas lauž visus Eirovīzijas stereotipus un pārsteidz mūs.
Varam ievērot vairākus ritualizētas skatītāju nepatikas slāņus. Galvenais – nav ko sūtīt, šovs ir slikts, dalībnieki nekādi, dziesmas “neies” ārpus Latvijas. Vēl viens: neformulējot skaidrus kritērijus, ir skaidri redzams, ka vadītāji neko nemāk, dalībnieki saģērbti nepareizi, frizūras dīvainas, kustības nedabiskas… Tāds iespaids, ka kaut kur Latvijā slēpti dzīvo milzīgs neizmantotas enerģijas un zināšanu resurss – Eirovīzijas veiksmes noslēpuma glabātāji! Nikni, paštaisni un nenogurdināmi! Arī iepriekšparedzami.
Bet tas ir normāli, ka kāds “Supernovas” raidījums ir labāks par citu, ka mums patīk kāda dziesma vairāk, bet citu nedzirdam. Šova vadītāji var pārteikties, var neatbilst kāda iedomātajam ideālajam darbības modelim.
Prieks, ka daļa ironijas skar arī iepriekš izteiktus komentārus. Jautri, ka spējam ieraudzīt sevi arī paškritiski, komentēt komentētājus un komentētāju kritiķu kritizētājus… Tas ir veselīgi. Tomēr… Būsim godīgi, nacionālie Eirovīzijas konkursi gadu gaitā ir mainījušies. Izskatās, paaudzēm sekojot cita citai, kādā nozīmīgā aspektā nav mainījušies to skatītāji. Šajā ziņā progress nav iestājies!
Mūsdienīgs formāts
Tagad par labo šāgada “Supernovā”. Tā ir ļoti daudz. Skatītājiem priekšā celts jauns formāts, kas prasījis ideju uzkrāšanu, atlasi, arī – enerģiju un spēku ieviest pārmaiņas. Šovs ripo bez aizķeršanās, notiek klātienē, vairākos mediju formātos un platformās. Skatuve ir spoža, gaismu partitūra ļauj kavēties tikai šā attēla vēstījumos. Lieliski profesionāļi strādājuši un turpina darīt neskaitāmus darbus – producenti, asistenti, operatori, skaņas un gaismu režisori, scenogrāfi, stilisti, grimētāji…
2018. gada šovam atrasti un iznākšanai ēterā pielāgoti jauni šova vadītāji. Viss vēl nerit gludi, vai ne? Skaidrs, ka cilvēks, kas nekad nav intervējis, nemāk uzdot jautājumus no skatuves nonākušajiem dalībniekiem, tāpat valodas prasme varētu būt labāka.
Tomēr, pat ar apšaubāmām detaļām, sabiedriskajā televīzijā atkal izveidots mūsdienīgs formāts nacionālo dziesmu sacensībai. Tā ir lieliska iespēja mūziķiem krāt pieredzi.
Kas vēl? Sociālo mediju iemītnieku uzmanībai sagatavota alternatīva tiešraide ar viedokļiem un jokiem. Interesanti, mazliet kaitinoši un nedaudz jautri! Tas ir apņēmīgs un drosmīgs mēģinājums uzrunāt auditoriju, kas nav sastopama nekur citur.
Zinot, ka pāri brāzīsies ne jau jēgpilnas kritikas vilnis, bet nepatikas purkšķi no visām debess pusēm, jāapbrīno visi iesaistītie. Visvairāk – dalībnieki, viņu komandas.
Žūrijai runāt bail?
Kas nav mainījies un uzlabojies? Ja vien būtu tāds konkurss, tad šāgada žūrija varētu pretendēt uz garlaicīgākās, vārdos skopākās un nevajadzīgākās statusu. Vai uzaicinātie mūziķi un populārās mūzikas biznesā rosīgie cilvēki nespēj novērtēt dziesmas? Spēj labāk par daudziem citiem. Bet savu gudro vērtējumu nemāk izteikt vārdos. Tāpēc žūrijas izteikumu vietā pirmajā raidījumā mierīgi varētu likt titrus: “paldies par priekšnesumu, aizpildījāt visu skatuvi”, otrajā raidījumā – “viss jau pateikts, nekomentēšu; lūdzu, neapstājies!”.
Žūrija smagi strādā, bet nespēj dot šovam vērtīgu saturu. Skaidrot tā jēgu, definēt kritērijus. Tā kā žūrijas apspriede nav nekāda darba sanāksme, tās pārstāvjiem vajadzētu palīdzēt šova un dziesmu kvalitāti saprast skatītājiem. Lai to izdarītu, īpaši jāgatavojas. Profesionāls skats punktu likšanai un publiska vērtēšana ir divi dažādi žanri.
Tāpēc otrā raidījuma žūrijā uzaicinātais Ralfs Eilands, kurš, īpaši neuztraucoties, atļāvās pateikt dažas spilgtas domas, raksturoja virzienu, kādā varētu strādāt žūrija. Eilanda izteiksmes veids bija vērsts uz skatītāju, viņš vēlējās kaut ko pateikt un tikt sadzirdēts. Vai pārējie arī? Pašreizējā šova žūrija nejūtas brīva. Tā ir introverta, tās pārstāvju domas nav zīmīgas. Par to žēl.
Zudušo punktu šoks
Bet pirmdienas jaunums sabojā faktu, ka Latvijas šovs ir normālā līmenī. Pazuduši punkti, anulēti rezultāti, pārskatīts fināla dalībnieku sastāvs. Kas vēl sliktāks var notikt? Konkurss gandrīz pajucis! Dalībnieku iegūtie punkti ir kā konkursa cīņas pamatlikums. Ne viņi, ne līdzjutēji vairs nevar paļauties, ka vērts censties. Ja vēl iesaistīts skatītāju balsojums, kura daļa nu anulēta, uzticību atgūt būs grūti. Sazvērestības teorijas nelīdzēs, kādam, kas zina, kāpēc tā notika, vajadzētu ne tikai labot rezultātus un nākt klajā ar risinājumu, bet atvainoties un atzīt savu kļūdu, lai cik tehniska un mistiska tā izskatās.
Ātrs un uz kredīta
Parunāsim par naudu. “Supernovas” atbalstītājs ir ātro nebanku kredītu dalītājs. Daļai cilvēku tas nepatīk, jo šis legālais bizness rada arī negatīvas sekas, indivīdu ciešanas, dažādas problēmas. Slikti, ka sabiedriskais medijs nevar izvēlēties un radīt nacionālās atlases šovu bez reklāmdevēja. To atceramies, kad kā kompetenti finanšu speciālisti vērtēsim, vai LTV piešķirtais finansējums ir tās snieguma vērts.
Šaubos, vai reklāmdevējam vajadzētu ļaut ierausties šova saturā, tiekot pieminētam raidījuma laikā. Tas pietuvina “Supernovu” galēji komercializētiem formātiem. Pārpārēm pietiek, ka dziesmas tiek atdalītas ar atbalstītāja reklāmām. Pašapziņa neciestu, ja šova vadītājiem mutē nebūtu jāliek pateicības vārdi par balvu, ja atbalstītājs, kura vieta ir nopirkta līdzās šovam, nekļūtu par satura daļēju īpašnieku.
Cilvēkiem patīk idejas par to, kam jānotiek, lai sabiedrība mainītos izaugsmes virzienā. Līdzās nodokļu maksāšanai, atkritumu šķirošanai un citām lietām, pēc “Supernovas” pieredzes, manuprāt, par sabiedrības attīstību liecinātu spēja uzmest svaigu skatu arī tādam ikgadējam projektam kā nacionālais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Kad mācēsim diskutēt par skaidriem kritērijiem, par tiem vienoties un neuzbrukt cilvēkiem. Kad maza publiska neveiklība neliks norakstīt visu un visus. Kad aiz trūkumiem spēsim ieraudzīt ieguldīto talantu un to, kas izdevies. Kad novērtēsim bez aizkaitinājuma to milzīgo neredzamā darba apjomu, kāds izdarīts, lai viss skanētu un mēs varētu to vērtēt.
