3
Pajumte 400 cilvēkiem
Šoreiz mūs sagaida pievilcīga jauna grieķiete motociklistu ādas jakā. Viņa stādās priekšā kā “komunikācijas komitejas” pārstāve Lina, ieved mūs viesnīcas kafejnīcā un rūpīgi iztaujā, no kurienes esam, kādus medijus pārstāvam. “Mēs vienkārši esam uzmanīgi, jo esam saskārušies ar to, ka ārzemju mediji, īpaši no Centrālās un Austrumu Eiropas, bēgļu jautājumu atspoguļo tendenciozi,” paskaidro jauniete, zibenīgi uztin cigareti, aizpīpē un sāk stāstījumu.
Viesnīca “City Hotel Plaza” slēgta jau 2010. gadā un vairākus gadus stāvējusi pamesta. Pirms pusgada, kad robežu slēgšanas dēļ Grieķiju sāka pārpildīt imigranti, vairākas jauniešu politiskās grupas (trīs kreisās un viena anarhistu, kopumā ap 100 cilvēku), apvienojušās zem nosaukuma “Iniciatīva bēgļiem”, pārņēmušas šīs telpas savā kontrolē un piedāvājušas kā bezmaksas pajumti bēgļiem. “Diemžēl citās nometnēs apstākļi ir daudz briesmīgāki nekā tajā, ko parādīja jums,” paskaidro Lina. Faktiski kopš pirmajām dienām viesnīca esot pilna, pašlaik tajā dzīvo ap 400 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem. Dažas istabiņas atvēlētas arī brīvprātīgajiem, kas ieradušies no citām valstīm, lai palīdzētu imigrantiem. Par uzturēšanos viesnīcā iemītniekiem nav jāmaksā, bet jāievēro dažādi noteikumi, piemēram, nekāda alkohola, narkotiku vai vardarbības. Tāpat iemītnieki kopā ar brīvprātīgajiem paši uzkopj telpas un gatavo ēst. Lina neatminējās, ka kādam noteikumu pārkāpšanas dēļ būtu bijis jāpamet viesnīca. Arī nekādi konflikti neesot notikuši, kaut šajā skvotā imigranti netiek nodalīti pēc nācijas vai reliģiskās piederības, kā tas nereti notiek nometnēs.
Līdztekus pajumtei iemītniekiem tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi. Kādreizējās viesnīcas konferenču telpās tagad bēgļi brīvprātīgo skolotāju vadībā apgūst grieķu un angļu valodu, grāmatvedes kabinetā ierīkots medpunkts, citur tiek vadītas nodarbības bērniem, kamēr vecāki devušies darīšanās, vakaros un brīvdienās notiek arī dažādi koncerti, kopīga filmu skatīšanās un tamlīdzīgi.
Sargājas no neonacistiem
Loģiski, ka viesnīcas īpašnieki nav priecīgi par šādu pašiniciatīvu, tomēr nav mēģinājuši ar varu izlikt jauniešus un bēgļus no ieņemtajām telpām. Iespējams, aktīvistus pasargā arī fakts, ka Grieķijā valda kreisi orientēta koalīcija un šāds skandāls tai būtu nepatīkams. “Mēs risinām sarunas ar pašvaldību un esam pārliecināti, ka varam panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Piemēram, īpašniekam varētu piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par to laiku, kamēr šeit atrodamies mēs,” teica Lina. Arī apkārtējo māju iemītnieki, kas sākumā bijuši skeptiski par viesnīcā ierīkoto bēgļu skvotu, tomēr esot to pieņēmuši un pat ziedojot dažādas mantas, mēbeles un drēbes. “Šis vēsturiski ir bijis Atēnu imigrantu rajons, tādēļ visi pie tā pieraduši vai pat paši ir iebraucēji un saprot citus līdzīgā situācijā. Agrāk bija vairāk cilvēku no Austrumeiropas, tagad no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, mēs arī rīkojam kopīgus pasākumus kaimiņiem ar viesnīcas iemītniekiem,” paskaidro Lina. Jauniešus vairāk uztrauc iespējamās provokācijas no labējo radikāļu puses. Netālu no “City Hotel Plaza” atrodoties vairāku labējo un pat neonacistisku organizāciju mītnes. Tādēļ viesnīcas durvis pastāvīgi tiek uzraudzītas, bet naktī tās ir slēgtas.
“Iniciatīva bēgļiem” nav reģistrēta organizācija, tai nav noteiktas struktūras vai hierarhijas, kodolu veido aptuveni 100 cilvēki, lielākoties grieķi, bet esot arī brīvprātīgie no citām valstīm. Viņi visi strādājot bez atalgojuma. Piemēram, Lina ir pašnodarbināta juriste ar gana elastīgu darba grafiku, lai varētu iesaistīties gan “Iniciatīvā bēgļiem”, gan rakstīt maģistra darbu tiesību zinātnē. Sarunas laikā viņa vairākkārt uzsver, ka iniciatīva savai darbībai nesaņem finansējumu ne no valdības, ne NVO fondiem. Viesnīca tiekot uzturēta no cilvēku ziedojumiem, un tas prasot ap 5000 eiro mēnesī, kas ir daudz lētāk nekā 400 cilvēku izmitināšana oficiālā bēgļu nometnē.
Pieraduši pie haosa
“Iniciatīva bēgļiem” ir tikai viena no daudzām grieķu neformālām aktivitātēm, palīdzot bēgļiem. Migrantu izmitināšanā palīdz pareizticīgā baznīca, ir kustība, kur apvienojušies cilvēki, lai izmitinātu iebraucējus pie sevis mājās, un daudzas citas. Pārsteidzošākais Grieķijas imigrācijas krīzes kontekstā šķiet pašu grieķu nesatricināmais miers par notiekošo. Gan ielās uzrunātie cilvēki, gan oficiālas amatpersonas, par spīti iebraucēju lielajam skaitam, drīzāk uztraucas par to, kā viņiem palīdzēt, nevis par to, vai viņi apdraudēs grieķu drošību vai kultūru. Arī salās vietējie iedzīvotāji esot izprotoši, lai gan tur jau manāmas pazīmes, ka arī grieķu pacietība var beigties. “Mēs esam pieraduši dzīvot haotiskos apstākļos un pat izbaudām to. Turklāt kā diženu filozofu nācija pret problēmām izturamies filozofiski,” neoficiālā sarunā pie vīna glāzes par manu izbrīnu pasmējās kāds grieķis. Bet pēc tam nopietnākā balsī piebilda, ka grieķi savā vēsturē gan izjutuši to, ko nozīmē kara dēļ pamest dzimtās mājas, gan jau agrāk uzņēmuši lielu skaitu bēgļu. Pagājušā gadsimta 20. gados Grieķu–turku kara dēļ valstij nācās uzņemt milzīgu skaitu etnisko grieķu, kam bija jāpamet tagadējā Turcija.
