Iespēju mainīt personas kodu pirmajās nedēļās izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēku 0
Iespēju mainīt personas kodu uz jauno, kur pirmie skaitļi neatspoguļo dzimšanas datus, pirmajās nedēļās izmantojis 51 cilvēks, ceturtdien vēstīja LNT raidījums “Dienas ziņas”.
Par labu jaunajam personas kodam lēmusi 31 sieviete un 20 vīrieši, lielākā daļa no viņiem ir vecuma kategorijā no 30 līdz 59 gadiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte skaidro: iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas mainīt personas kodu, ir nevēlēšanās, lai tie satur dzimšanas datus un arī datu drošība. Līdzšinēji personas kodi dod arī iespēju izdarīt virkni secinājumu no dzimšanas datuma, kas var kādam traucēt, veidojot darba attiecības.
Līdz 30.jūnijam lietoto personas koda veidošanas shēmu aizguva no Skandināvijas valstīm un ieviesa pirms 26 gadiem. Pirmā personas koda daļa saturēja dzimšanas datus, bet otrā – tehnisku informāciju.
Tagad no 1.jūlija jaunā kārtība paredz, ka pirmie personas koda cipari sākas ar “32”, bet pārējie cipari ir sistēmas nejauši ģenerēti. Šādu personas kodu tagad piešķir jaundzimušajiem.
Divu dēlu tēva Artūra jaunākais dēls Arhips piedzimis pirms pāris dienām un ir saņēmis atšķirīgu no vecākā dēla personas kodu.
“32 bija sākums, un tas jau ir neparasti, jo pirms tam bija ne vairāk kā 31, bet te jau 32. Jaunākajam dēliņam būs jauns kods, domāju, to būs grūtāk atcerēties nekā iepriekšējo. Pa šiem gadiem esam pieraduši pie vecās sistēmas,” vērtēja Artūrs.
Jaunā māmiņa Žaklīna savu dēliņu Lūkasu laidusi pasaulē jūlijā, un jaunais personas kods viņai arī nepatīk.
“Mazliet dīvaini, parasti personas kodu tu saprati, ka priekšā ir dzimšanas datums un kaut kādi cipari pēc tam. Šobrīd mazliet dīvaini, jo nav nekādas saprašanas par to, kādā veidā šie cipari tur ir radušies,” sacīja Žaklīna.
Savu nepatiku pret jauno personas kodu piešķiršanas kārtību izsaka lielākā daļa jaundzimušo vecāku, stāsta dzimtsarakstu nodaļās. Jaunie tēti un mammas pret nejaušu ciparu kombināciju, ko tagad satur viņu bērnu personas kodi, izturas piesardzīgu un pat ar skepsi.
“Viņi ir neapmierināti. Kas tā par lietu?! Tāds savirknējums, ka nevarēs atcerēties. Nav sakarības šajā savirknējumā. Tas ir negaidīts, pie tā ir jāpierod, kā jau cilvēka dabā viss jaunais viņu uztrauc. Manuprāt, jāpaiet zināmam laikam, vismaz pusgadam, gadam, cilvēku kaislības noplaks un liksies pats par sevi saprotams,” sprieda Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže.
