Iespējams, jākoriģē Jaunzēlandes vēsture 0
Nejaušs atradums Jaunzēlandes piekrastē, iespējams, liks pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par eiropiešu klātbūtni šajā zemē, ziņo Jaunzēlandes masu informācijas līdzekļi.
Runa ir par sena burinieka vraku, kuru vēl 1982. gadā Kaiparas ostas līcī Jaunzēlandes ziemeļu galā piecu metru dziļumā uzgāja kāds austeru zvejnieks. Vispārpieņemts uzskatīt, ka pirmais eiropietis, kurš atkuģoja Jaunzēlandes krastos 1642. gadā bija holandiešu jūrasbraucējs un tirgotājs Ābels Tasmāns. Savās ekspedīcijās 17. gadsimta 40. gados viņš apbraukāja daļu Austrālijas piekrastes, Tasmāniju un Okeānijas salas. Jaunzēlandē Tasmāna vīri piedzīvoja niknu maori iezemiešu uzbrukumu, kura laikā dzīvības zaudēja vairāki holandieši. Pēc tam, kā uzskata, neviens eiropietis Jaunzēlandes krastos ilgi vairs neizkāpa, līdz 1769. gadā tur ieradās britu ceļotājs Džeimss Kuks. Viņš pirmais apkuģoja salu valstij apkārt. Tomēr nesen veiktā Kaiparas vraka fragmentu radioaktīvā oglekļa analīze uzrādījusi, ka koka daļas piederējušas kuģim, kurš būvēts ap 1705. gadu plus mīnus deviņi gadi. Kuģis bijis 25 – 27 metru garš un 6,5 – 7,5 m plats, būvēts no Dienvidāzijā cirstiem kokmateriāliem, izmantojot vara kniedes. Šāda kuģa vidējais izmantošanas laiks bija ap 50 gadu. Iespējams, būvnieki bijuši holandieši vai portugāļi. Tātad iznāk, ka kapteiņa Kuka kā Jaunzēlandes apguves celmlauža nopelni ir apšaubāmi, jo eiropieši šajos ūdeņos mēguši apgrozīties arī pirms viņa. Pētnieki tāpat atgādinājuši par Kuka kuģa žurnālā pierakstītajām maori liecībām, kas stāsta par balto cilvēku kuģu katastrofām piekrastē. Izdzīvojušie kuģu ļaudis pēc vietējās paražas nogalināti un apēsti.
Atklājums Jaunzēlandē tiek uzskatīts par ļoti svarīgu, jo tieši skar šīs zemes vēsturi. Pētnieku ieskatā, vraka atrašanās vietā veicami pamatīgāki izpētes darbi. Tiesa, kopš 1982. gada kuģa paliekas pārklājušās ar 11 metru biezu smilšu kārtu un nav vairs zem ūdens.
