Iespējamos pensiju indeksācijas modeļus tikai ieskicē, bet neatklāj 0
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšlikums indeksēt pensijas par visiem krīzes gadiem jau šā gada oktobrī un ar koeficientu 7,1, visticamāk, tomēr netiks īstenots. Labklājības ministre Ilze Viņķele vakar, tiekoties pirmajā Senioru konsultatīvajā padomes sēdē, norādīja, ka tik apjomīgiem izdevumiem šogad neesot līdzekļu.
Vai tādā gadījumā pensiju indeksācija šogad vispār iespējama? “Par to pat nediskutēsim, skaidrs, ka indeksācija būs. Mums tikai jāatrisina jautājums par tās pensijas apmēru, ko indeksēt atļauj mūsu finansu iespējas,” skaidroja I. Viņķele.
Ministre diskusijai piedāvāja četrus iespējamos indeksācijas variantus, taču detalizētāk tos neraksturoja. Jau pēc preses konferences kuluāros izdevās noskaidrot, ka ministrija sliecas atbalstīt priekšlikumu indeksēt pensijas līdz 200 latiem par 5%. Tas nozīmē, ka tiem, kam pensija 200 latu, tā pieaugs par 10, bet 100 latu īpašniekam – tikai par pieciem latiem. Pensijas no 200 līdz 300 latiem palielinātu par 4%, bet visas pārējās – par 1%. Otrais modelis paredz indeksēt pensijas līdz 200 vai 300 latiem par 4%, bet pārējās par 1%.
I. Viņķele uzskata, ka reālāk indeksējamās pensijas apmēru būtu noteikt 200 latu robežās. Šim indeksācijas modelim šogad budžetā vajadzētu 10, bet nākamgad – 30 miljonus latu.
LPF šo variantu neatbalsta. Valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš atzina: ja būs jāatsakās no pašu rosinātās prasības indeksēt visas pensijas par visiem krīzes gadiem, palielinot tās par 7,1%, tad esot jāizšķiras par vismazāk sāpīgo kompromisu. Un tas varētu būt – indeksēt visas pensijas, kas nepārsniedz 300 latus, ar koeficientu 1,04. Proti, tās pieaugtu par 4%, bet pārējās – par 1%. LM aprēķinājusi, ka šāda modeļa īstenošana nākamā gada budžetā prasītu aptuveni 70 miljonus latu. Ministre atgādināja, ka tie būtu pārāk lieli izdevumi, jo saruktu atbalsts citām iedzīvotāju grupām.
“Es aicinātu nenostatīt pensionārus pret darbspējīgiem iedzīvotājiem, pret invalīdiem, pret bērniem. Tieši tādēļ mēs meklējam risinājumu, lai varētu atsākt ātrāk pensiju indeksāciju, vienlaikus nesamazinot līdz nullei nākamgad papildus pieejamo sadalāmo finansējumu,” teica I. Viņķele.
Pirmajā Senioru konsultatīvajā padomes sēdē par visreālāko indeksācijas modeli nevienojās.
Ministre uzdeva visām pieaicinātajām organizācijām – LPF, Rīgas aktīvo senioru alinsei (RASA), Latvijas senioru aliansei nedēļas laikā izvērtēt piedāvātos pensiju indeksācijas modeļus un izšķirties par visiespējamāko variantu. Tad nākamajā sēdē 5. jūnijā būs jau lielāka skaidrība, kuru modeli izvēlēties.
Kā zināms, RASA un Latvijas Senioru alianse jau iepriekš pasludināja, ka pensiju indeksāciju neatbalsta. Kā norādīja RASA pārstāve Silvija Blikerte, rīdzinieku ieguvums no indeksācijas neko nedos, tas viņiem nebūs izšķirošs, piemēram, lai nomaksātu komunālos rēķinus.
Jāatgādina, ka pensiju indeksācijas atjaunošanu likums paredz ar 2014. gadu. Tad indeksēs visas pensijas bez ierobežojumiem. Daži seniori iebilda – jau tagad inflācija ir mazāka par vienu procentu, tātad nākamgad ieguvums līdzināsies nullei. Finanšu ministrijas pārstāve tādam skatījumam nepiekrita – 2014. gadā, tātad pēc tam, kad Latvija būs pievienojusies eiro zonai, prognozēts, ka inflācija paaugstināsies līdz 2%.
