Iespējamie risinājumi eksāmeniem: IZM nosauc sliktāko scenāriju 3
Ja ārkārtējā situācija vairs netiks pagarināta, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās centralizētos eksāmenus rīkot jūnijā, pretējā gadījumā pieļaujot to norisi vēl vēlāk, bet sliktākajā gadījumā paliekot pie gada vidējā vērtējuma, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
IZM ceturtdien plānojusi piedāvāt valdībai izšķirties par iespējamajiem centralizēto eksāmenu norises scenārijiem.
Viens no scenārijiem paredz rīkot centralizētos eksāmenus jūnijā. Tas notiktu tad, ja pēc 12.maija ārkārtējā situācija vairs netiktu pagarināta, skaidroja Šuplinska.
Ja ārkārtējā situācija tomēr tiks pagarināta, tad vēl ir “papildu termiņa iespējas, proti, nobīde laikā”, norādīja ministre.
Savukārt, “ja ir vēl citi tieši drošības apsvērumi, tad mēs paliekam pie vidējā vērtējuma”, teica politiķe.
Vaicāta, vai tas attiecas gan uz 9.klasēm, gan 12.klasēm, ministre norādīja, ka “tas attiecas gan uz 9., gan 12.klasēm un runa ir tieši par jūnija mēnesi”.
Viņa piebilda, ka patlaban sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) tiek domāts, kā ievērot visus drošības pasākumus, nepieļaut lielu skolēnu koncentrāciju. Tiek domāts, ka kādu daļu iespējams rīkot attālinātajā procesā, kā arī tiek vērtēts iespējams eksāmenu apjoma samazinājums, īpaši 9.klasēs.
“Esmu par to, ka katrs darbs ir jānoslēdz tā, kā viņš ir iecerēts. Un, ņemot vērā, ka vispār man ir raksturīga maksimālista daba, es esmu par to, ka ierastais un arī skolēnam svarīgais viņa viena izglītības posma noslēgums ir ar konkrētu novērtējumu, ar konkrētu padarīta darba apziņu,” teica ministre.
Kā vēstīts, IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) aģentūrai LETA trešdien apliecināja, ka attiecībā uz centralizēto eksāmenu norisi ministrijai “aptuvenā stratēģija ir skaidra”.
Tomēr vēl jānoskaidro, vai koalīcijas partneri piekritīs IZM piedāvājumam.
Izglītības un zinātnes ministre jau trešdien Latvijas Radio sacīja, ka centralizētie eksāmeni varētu notikt jūnijā. Ministre norādīja, ka sekos VM ieteikumiem, kas paredzot – ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība “divi un divi”, tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.
“Tātad līdzīgi kā, piemēram, Saeimā, kur ievēro distanci, vai bērnudārzu dežūrgrupās, to ir iespējams paveikt,” pauda Šuplinska.
Šobrīd IZM veic aprēķinus, cik skolēni varētu kārtot latviešu valodas, matemātikas un angļu valodas eksāmenus, lai saprastu, vai tos var fiziski sarīkot. Paralēli arī aplūko iespēju, vai eksāmenu mutisko daļu nav iespējams organizēt attālināti.
“Trešais moments, kas trešdien ir izrunāts, ir pavisam neliels, bet tomēr samazinājums eksāmena saturā. Tie ir trīs galvenie akcenti, kas tiek modelēti – skolēnu skaits, kura daļa varētu būt attālināti un satura samazinājums,” atklāja politiķe.
Ja sākotnēji IZM slējās uz pozīciju, ka 9.klasēm iztiks ar gada vērtējumu, tad pēc sarunas ar nozari un skolēnu satrauktajām vēstulēm tomēr palikts pie risinājuma – ja ir variants “B” un eksāmenu sesija var notikt jūnijā, tad 9.klasēm rīkot kompleksu eksāmenu, saliekot visus četrus centralizētos eksāmenus kopā, mazinot apjomu un prasības.
IZM negrib centralizētos eksāmenus rīkot maijā, jo, ja 12.maijs ir termiņš, kurā beidzas ārkārtējā situācija, atgriešanās normālajā darba ritmā noritēs pakāpeniski.
“Tāpēc ir skaidrs, ka nevar 15.maijā rīkot svešvalodas eksāmenu. Ir vajadzīgas vismaz divas nedēļas, kurās plānveidīgi konsultē un visu saorganizē. Tāpēc plānā “A” eksāmeni ir iecerēti jūnijā,” pauda ministre.
Šuplinska uzsvēra, ka par centralizētajiem eksāmeniem valdībai un plašākai sabiedrībai vairāk tiks stāstīts ceturtdien, bet ministrijas rīcības programma plašāk tikšot prezentēta tikai pēc Lieldienām.
No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.
