Iespējamais NLO incidents Ķīnā 1994. gadā – apstājas pulksteņi, nedarbojas fotoaparāti un spilgtas gaismas 36
Signe Koļcova, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Ap pulksten trijiem nakts vidū neliela Ķīnas ciemata iedzīvotāji, kuri pārsvarā bija netālu esošās vietējās rūpnīcas strādnieki, pēkšņi pamodās no dīvainas dārdēšanas un jocīgas gaismas izplatīšanās. Jau drīz noskaidrojās, ka viņu dzimtā rūpnīca guvusi ļoti nopietnus bojājumus, savukārt apkārt esošais mežs aptuveni trīs kilometru garumā un 300 metru platumā bija praktiski pilnībā iznīcināts. Kas tas bija?
Apdullinošs troksnis un spilgta gaisma nakts vidū
Tas notika 1994. gada 1. decembrī 18 kilometru attālumā no Ķīnas provinces Guidžou galvaspilsētas Guijanas esošajā lauku ciematā, kas vairāk pazīstams kā meža ferma Duksija. Tur daži ļaudis atgriezušies mājās pēc darba nakts maiņā un jau bija sagatavojušies savā kopmītnē pirms došanās gulēt mazliet iedzert tēju. Taču no atpūtas un iemigšanas tā arī nekas nesanāca. Viņus iztrūcināja skaņa, kas šķita līdzīga gara kravas vilciena ducināšanai.
Tas šķita vairāk nekā dīvaini, jo zināmā tuvākā dzelzceļa stacija Dulaijina un līdz ar to dzelzceļš kā tāds no lauku ciemata atradās patālu. Turklāt to dzirdēja ne jau tikai šie daži vīri: jau acumirklī no savām mājām izskrēja laukā arī praktiski visi ciemata iedzīvotāji, jo gribēja redzēt un saprast neparastā trokšņa iemeslu.
Drīz pēc tā pēkšņi nezin no kurienes parādījās arī zaļas ugunis, kas turklāt bija tik spilgtas, ka viss apkārt šķita gluži kā dienā, kā arī uznāca negaidīti liela vēja pūsma jeb aculiecinieku vērtējumā praktiski acumirklīga vētra un tai sekojoša krusa. Daži vēlāk pauda, ka redzējuši gaisā arī dīvainas ugunīgas bumbas.
Turklāt sabruka vai guva nopietnus bojājumus arī vairākas atsevišķi esošas dzīvojamās koka mājas. Tostarp daudzi no tiem, kuri nebija paspējuši jau pirmajos acumirkļos izskriet laukā no saviem mitekļiem, vēstīja, ka vēlāk to nemaz nav varējuši izdarīt, jo nespēja atvērt durvis tik ilgi, kamēr nebija beigusies dīvainā skaņa un apgaismojums.
Tūlīt pēc dienas uzaušanas ciemata iemītnieki devās izlūkot un acumirklī uzdūrās ainai, kas pamatīgi aizrāva elpu. Kopumā vismaz 400 hektāru meža kopā ar visiem kokiem bija pilnībā iznīcināti: koki galvenokārt vienkārši pārgriezti uz pusēm, sapluinīti un pamatīgi savērpti. Taču, piemēram, absolūti dīvainā kārtā tieši līdzās šai nopostītajai stigai esošā zemnieku fermas lielā siltumnīca palikusi pilnībā neskarta.
Tāpat drīz noskaidrojās, ka attālā Dulaijinas dzelzceļa stacija un turpat esošā rūpnīca arī guvusi nopietnus bojājumus: dažas ķieģeļu būves sagruvušas, jumts pilnībā norauts, tērauda caurules nedabiski saliektas, turklāt vēl arī visi 50 tonnas smagie dzelzceļa vagoni nezina kāpēc pārbīdīti par aptuveni 20 metriem uz priekšu. Tostarp, par spīti tik nopietniem infrastruktūras postījumiem, nebija cietis neviens cilvēks, kā arī pilnībā neskartas palikušas elektrības un sakaru līnijas.
Drīz ieradās varas pārstāvji un žurnālisti, cenšoties maksimāli detalizēti fiksēt un vienlaikus arī apjēgt notikušo. Vēl bez vērienīgajiem postījumiem noskaidrojās virkne citu dīvainību. Piemēram, kāds vietējās avīzes žurnālists vēstīja, ka notikuma vietā viņa veiktās fotogrāfijas neesot iespējams attīstīt (tolaik Ķīnā pārsvarā vēl bija spēkā tāda fototehnika). Izrādījās, fotoaparāti vispār “kļuva spējīgi” fotografēt tikai vairākas dienas pēc noslēpumainā incidenta. Vēl noskaidrojās, ka vairākiem rūpnīcas strādniekiem pēkšņi par 15 minūtēm bija atpalikuši pulksteņi…
Vēlāk tapa zināms arī tas, ka lielākā daļa cietušo koku bija nolauzti praktiski vienā augstumā – aptuveni vienu metru virs zemes. Postījumi nebija vienmērīgi un tostarp bija arī veikti tādā kā izlases kārtā, jo, piemēram, platībā starp izpostīto meža iecirkni un dzelzceļa staciju nebija nekādu postošu seku.
Visticamākā – versija par NLO
Protams, šis incidents kļuva par pietiekami lielu sensāciju. Visi centās izzināt: vai tam ir iespējams piemeklēt kādu dabiskas izcelsmes iemeslu, un vai tas vispār bijis dabisks, jo jau drīz to nodēvēja par vienu no ievērojamākajiem ar NLO saistītajiem notikumiem Ķīnā.
Pētnieki norādīja uz faktu, ka atbilstoši radaru rādījumiem tajā laikā pāri šim rajonam nav lidojušas ne militārās, ne civilās aviācijas lidmašīnas. Turklāt, pat ja tādas tur būtu lidojušas, tas vienalga nespēja piedāvāt nekādu acumirklīgu notikušā skaidrojumu. Līdz ar to ātri vien tā pētnieku daļa, kas uzskatīja, ka pamatā neapšaubāmi ir tikai un vienīgi dabiskas izcelsmes apstākļi, par iespējamāko iemeslu sāka minēt kaut kādas laikapstākļu parādības, taču neko konkrētu un pārliecinošu tā arī nespēja uzrādīt.
Pirmā teorija pauda par lietavām, kas izskaidrotu dažu aculiecinieku pausto par vētru ar krusu, un tas teorētiski varēja radīt dažādus bojājumus, kā arī izraisīt to, ka daudzi nespēja pirmajā acumirklī atvērt savu mitekļu durvis. Arī tornado aplūkoja kā iespējamo variantu, taču meteoroloģiskie dati pārliecinoši pauda, ka tajā naktī Guidžou provincē nav reģistrēts neviens tornado.
Tiesa, tas vēl nenozīmēja, ka teorētiski tāds tornado tur tomēr nevarēja izveidoties, varbūt vienkārši neviens nepamanīja. Un tieši tāpat postījumu iemesls varētu būt arī pēkšņa zibeņu vai pat lodveida zibeņu veidošanās vienlaikus ar tornado, kas cita starpā daļēji varētu izskaidrot arī dīvaino izgaismojumu.
Tostarp saistībā ar laikapstākļiem noskaidrojās, ka gan pirms incidenta, gan tā laikā 1994. gada 30. novembrī šajā rajonā bijis pietiekami spēcīgs negaiss, kura laikā plosījies krietns vējš, zibeņi un arī krusa. Tiesa, šo teoriju apstrīdēja galvenokārt saistībā ar to, ka visi fakti esot norādījuši uz to, ka vēlāk redzamā postījumu aina tomēr nevarēja būt dabiskas stihijas veidota.
Viena no alternatīvajām versijām saistībā ar dabiskas izcelsmes iemesliem pauda arī pieņēmumu par meteorītu. Tiesa, meteorīta nokrišana varbūt arī varētu izskaidrot gan dīvaino gaismu, gan specifisko troksni, taču tas nekādā ziņā nespēja izskaidrot gan vispārējo postījumu ainu un kopumā visu nodarīto kaitējumu, jo attiecīgajā iecirknī viss mežs bija praktiski vienādi nolīdzināts līdz ar zemi.
Savukārt tas pētnieku grupējums, kuri atbalsta teoriju par NLO vai jebkādiem citiem ne dabiskas izcelsmes iemesliem, balstoties postījumu foto un tostarp arī videomateriālos, secināja, ka potenciālajam NLO vajadzēja būt vismaz 200 metru diametrā lielam, jo tikai tādā gadījumā tā dzinēju iekārta vai to ieskaujošais lauks spētu radīt tādus postījumus, kas fiksēti notikuma vietā.
Un tāda nezināmas izcelsmes lidojošā aparāta darbībā kaut kādus traucējumus varēja radīt arī nelabvēlīgi laikapstākļi ar zibeņošanu un visu tamlīdzīgo, liekot tam zaudēt daļu savas enerģijas, kā dēļ nācies no jauna iedarbināt spēka iekārtu, kas tad arī izraisījis gan attiecīgo troksni un gaismu, kā arī to, ka postījumi nav skāruši teritoriju starp mežu un pie dzelzceļa stacijas esošo rūpnīcu.
Tiesa, šīs teorijas noliedzēji savukārt norādījuši uz to, ka tādā gadījumā uz zemes vai kokiem vajadzēja saglabāties sviluma pēdām, taču nekā tamlīdzīga tur nebija.
Jautājums joprojām tā arī palicis nenoskaidrots, lai arī pētnieki ilgu laiku regulāri atgriezušies pie šīs tēmas. Īpaši daudz paši ķīnieši šo incidentu atkārtoti pētījuši 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, taču sakarīga skaidrojuma joprojām tā arī nav ne varas iestādēm, ne pētniekiem.
Mūsdienās izmeklēšanu jau nopietni sarežģī tas, ka tagad visi postījumi tur jau sen likvidēti un zemes un meža platības aizaugušas no jauna. Tomēr vēstīts, ka pamatā kā galvenā versija savas pozīcijas stabili noturot tā, kas pauž par incidentu ar NLO.
