Iespēja pielaikot 87 Latvijas filmas 0
Kino notikumiem tik piesātinātajā rudenī uz Latvijas filmu mēnesi aicina lielākais notikums Latvijas kino dzīvē – Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps”, kas sāksies jau šodien un turpināsies līdz pat 25. oktobrim.
Pēc aktīvām iepriekšējo gadu diskusijām par festivāla nākotni pieņemts lēmums atgriezties pie tā saknēm. Iecerēts, ka turpmāk “Lielais Kristaps” notiks katru gadu, turklāt atšķirībā no iepriekšējās kārtības, kad žūrija atlasīja speciālu konkursa programmu dažādās kategorijās, tiks vērtētas pilnīgi visas iesniegtās filmas. Pamatīgas izmaiņas skārušas arī žūriju, kas tagad nosaukta par Lielā Kristapa Forumu, ko veidos 400 audiovizuālajā nozarē aktīvi strādājošie profesionālo organizāciju un radošo savienību biedri. Visas konkursam pieteiktās filmas no 15. septembra līdz 15. oktobrim būs skatāmas “Kino Citadele”, bet no 15. oktobra līdz 25. oktobrim filmu izlasi izrādīs Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā kinoteātrī “Splendid Palace”. Iecerēts, ka jaunā sistēma ļaus labāk pamanīt visus Latvijas kino jaunumus, veidojot konkrētāku priekšstatu un izpratni par kopainu.
Šodien, pirmajā festivāla rītā, plkst. 11.20 “Kino Citadelē” varēs noskatīties Arvīda Krieva režisēto filmu “Freimis. Mārtiņš Freimanis”. Savukārt atklāšanas seansā plkst. 19 pirmizrādi piedzīvos trīs filmas – režisora Vladislava Ščepina dokumentālā īsfilma “Lielā Kino Kapteinis jeb Visgodīgākie un patiesākie dzīves stāsti, ko pavēstījis pats Viktors Šildknehts, jūrnieks un mākslinieks, un Latvijas pilsonis”, Romāna Bondarčuka dokumentālā filma “Diksilenda. Mūzikas skaņas no Ukrainas”, kas seko līdzi Hersonas bērnu pūtēju orķestra gaitām, kā arī Aleksandra Hāna avangardiskā sešminūšu animācijas filma pieaugušajiem “Erotikons”.
Pārlūkojot “Lielā Kristapa” programmu, var secināt, ka šogad tas ir pārsvarā īsmetrāžas filmu festivāls, tomēr pārstāvētas arī pilnmetrāžas dokumentālās filmas. Spēlfilma programmā ir tikai viena – kritikas un skatītāju pozitīvi novērtētā Aika Karapetjana debija šausmu filmu žanrā “M.O.Ž”. Protams, tas ļauj izdarīt noteiktus secinājumus par nacionālā kino attīstību pēdējos gados uzspiestās stingrās finansiālās diētas apstākļos. Var arī saprast spēlfilmu režisoru vēlmi savu veikumu vispirms demonstrēt starptautiskajos festivālos, tomēr vai šādi nenoniecinām paši sevi?
Festivāla visādā ziņā raibajā un daudzveidīgajā spēles īsfilmu programmā būs pārstāvēts kā drāmas, tā asa sižeta, tā arī komēdijas, ģimenes filmu žanrs un kā pieredzējuši, tā pavisam jauni režisori. Starp 22 dokumentālajām īsfilmām būs gan Unas Celmas “Īsā diena” – stāsts par kāda pansionāta ikdienu –, gan Aijas Bley “Re:starts” – par kādu jaunu sievieti – atraitni un līgavu vienlaikus –, gan Brigitas Eglītes “VIP ķirurgs” – par Viktoru Kalnbērzu. Arī jaunās režisores Alises Zariņas “Pēdējais zvans” – smeldzīgs stāsts par Mežvidu pamatskolas pēdējām dienām. Festivāla programmā iekļauts arī mūžībā aizgājušā režisora un operatora Rodrigo Rikarda pēdējais veikums “Koklē mazmeitiņa” – par mazmeitas Dārtas gaitām koklētāju ansamblī “Karameles”, gatavojoties un piedaloties XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku Kokļu mūzikas lielkoncertā. Programmā būs arī brāļu Raita un Laura Ābeļu (atzītās lentes “Kastrāts kuilis” autori) populārzinātniskā dokumentālā filma “Kurši” – filmu šopavasar rādīja televīzijā, tomēr tā noteikti pelnījusi atkārtotu uzmanību. Dokumentālo filmu grupā uzmanību saista Ata Klimoviča “Ziedi zaudētājiem” – latviešu žurnālista skatījums uz Varšavas geto sacelšanos 1944. gada augustā. Balvas filmām piešķirs piecās, bet labākajiem kinoprofesiju pārstāvjiem – 13 kategorijās. “Lielā Kristapa” intriga atrisināsies 25. oktobrī, kad “Kino Citadele” notiks apbalvošanas ceremonija, ko tiešraidē translēs LTV1.
Uzziņa
“Lielajam Kristapam” pieteiktas 87 filmas, to skaitā viena spēlfilma, 11 dokumentālās filmas, 21 spēles īsfilma, desmit animācijas filmas un 18 dokumentālās īsfilmas, kā arī 26 dokumentālās TV filmas.
