Hēglunda: Iespēja piedalīties vēlēšanās nav tikai tiesības, tā ir privilēģija 52
Kārina Hēglunda, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jūs neļautu saviem vecvecākiem izvēlēties mūziku, ko klausāties. Tad kādēļ lai jūs ļautu viņiem izvēlēties pārstāvi, kurš noteiks jūsu nākotni?” 2018. gadā teica Baraks Obama. Un tiešām, kādēļ lai jūs to darītu? Kādēļ gan ļaut kādam citam izlemt jūsu vietā, ja jums ir paveicies ar iespēju pašam izvēlēties savu valdību?
2021. gadā tikai puse no visām valstīm tika uzskatītas par demokrātiskām: no 179 valstīm, par kurām ir pieejami dati, 89 notika jēgpilnas, brīvas un godīgas daudzpartiju vēlēšanas (“ourwoldindata.org”).
Tas skaidri parāda, ka demokrātija un tiesības balsot nav uzskatāmas par pašsaprotamām. Tās nav tikai tiesības, tā ir privilēģija, kas nodrošina mums, pilsoņiem, varu.
Piedalīšanās vēlēšanās ir viens no labākajiem veidiem, kā iestāties par demokrātiju neatkarīgi no tā, cik “veca” vai “nostiprināta” tā ir. Manuprāt, dzīvojot valstī, kur autoritārā vara joprojām ir dzīvā atmiņā, tas ir vēl pamatotāk.
Zviedrija un Latvija, divas demokrātiskas valstis ļoti atšķirīgās “vecuma grupās”, aktīvi gatavojas vispārējām – attiecīgi Riksdāga un Saeimas – vēlēšanām.
Kamēr politiskās partijas un politiķi cītīgi strādā, lai uzrunātu savus vēlētājus, arī mums – vēlētājiem – vajadzētu gatavoties vēlēšanu dienai. Gatavosimies, izglītojot sevi par dažādām alternatīvām.
Tas var būt biedējoši, taču, kā ir norādījuši daudzi gudri cilvēki, mācīšanās ir kā došanās ceļojumā, kur piedzīvojums ir nezināmais, un atgriešanās mājās ir zināšanu saplūšana ar jūsu personību.
Domājot par gaidāmajām vēlēšanām, aicinu apskatīt piecus pārliecinošus iemeslus, kas atgādinās, kādēļ jūsu balsij ir nozīme un kāpēc ir svarīgi, lai uz vēlēšanām dotos pēc iespējas vairāk cilvēku.
Pirmkārt, balsošana aizsargā gan pašu demokrātiju, gan arī mūsu cilvēktiesības, un nebalsošana nozīmē atteikšanos no savas balss.
Vēlēšanas ir jebkuras demokrātijas pamatiezīme, un iedzīvotāji, kas aktīvi piedalās vēlēšanās, ne tikai veicina, bet arī aizsargā demokrātiju, kurā viņi dzīvo.
Demokrātija ir arī process; tā ir kā dzīvs organisms, nevis pastāvīgs stāvoklis. Ja demokrātija ir dzīva un tai klājas labi, mums tāpat par to ir nepārtraukti jārūpējas, un tas prasa komandas darbu.
Otrkārt, katrai balsij ir nozīme, jo vēlēšanām ir sekas. Ja jūs nepiedalāties vēlēšanās, to darīs kāds cits un līdz ar to pieņems lēmumus jūsu vietā. Citātā raksta sākumā ir pieminēti “vecvecāki”, un lielākoties ar šo vārdu saistās pozitīvas asociācijas.
Bet iedomājieties kādu, ar kuru jūs nesatiekat. Varbūt radinieku, kura uzskati jums šķiet nepieņemami. Kolēģi, kura darba ētiku jūs neatbalstāt. Vai kaimiņu, kuram nerūp neviens cits.
Vai jūs vēlētos, lai viņi pieņem lēmumus jūsu vietā un lai parlaments būtu viņu ievēlēts? Kāpēc riskēt?
Treškārt, balsošana ir iespēja pārmaiņām. Balsošana ir iespēja atbalstīt un iestāties par mums svarīgiem jautājumiem (veselības pakalpojumu kvalitāte, sabiedriskais transports, izglītības pieejamība, tiesiskums, vides jautājumi… vai jebkas cits).
Vēlēšanām ir milzīga ietekme uz daudziem, ja ne visiem sociālajiem jautājumiem, un mūsu varā ir noteikt, kas būs likumdevēji un kādus likumus viņi pieņems. Un tas neattiecas tikai uz sociālajiem jautājumiem.
Mūsu nākamie parlamenti veidos mūsu valstu politiku pasaules mērogā, apstiprinās nākamos valsts budžetus, lems par atbalstu veselības aprūpei, sabiedriskajam transportam, izglītībai, tiesībaizsardzībai un klimata pārmaiņu apkarošanai, un, tieši piedaloties vēlēšanās, mēs varam nodot vēstījumu par to, kas mums kā vēlētājiem ir svarīgs.
Pētījumu kompānijas SKDS jaunākā aptauja liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar demokrātijas stāvokli Latvijā.
Vislabāk šo situāciju varam uzlabot, dodoties balsot pēc iespējas lielākā skaitā. Citus vienmēr ir viegli vainot par viņu padarīto vai neizdarībām (politiķi ir redzamākie un vieglākie mērķi).
Taču mums ir jāatbrīvojas no uzskata: “Es nebalsoju; tā nav mana atbildība.” Cilvēki, kas nebalso, ir tikpat un varbūt pat atbildīgāki par sliktu valstsvīru ievēlēšanu.
Ja esat hokeja komandas dalībnieks un nolemjat, ka nevēlaties spēlēt svarīgā spēlē, jums nav tiesību kritizēt komandu par to, ka tā nespēlē tā, kā jums patīk. Tas pats noteikums attiecas uz Latvijas un Zviedrijas komandu.
Ceturtkārt, balsošana ietekmē jūsu maku. Jūs taču gribat, lai jums ir teikšana par to, kurš pārrauga dažādus budžetus un kurš izlemj, kam tiek novirzīti no jūsu algas ieturētie nodokļi, vai ne?
Un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi: balsošana ietekmē tagadni un nākotni. Cilvēki parasti balso par aktuāliem jautājumiem, bet balsošana ietekmē arī nākotni.
Politiķiem ir viegli solīt atrisināt visas mūsu problēmas, bet, ja politiķi, kuri dod visskaistākos solījumus, tiek ievēlēti un nepilda doto vārdu, vēlētāji to var atcerēties nākamajās vēlēšanās.
Nepalaidiet garām iespēju novērtēt politiķu līdzšinējos darbus!
Un mūsdienās noskaidrot, ko politiķi ir darījuši un teikuši savas politiskās darbības laikā, par kādiem likumiem balsojuši, kāda ir viņu iepriekšējā pieredze utt., ir vieglāk kā nekad agrāk.
Ja jūs joprojām nevarat izšķirties, vai balsot vai ne, kā būtu, ja jūs uz to paraudzītos kā uz kaut ko, ko darāt bērnu labā?
Skatieties uz vēlēšanu dienu kā uz svētkiem!
Kāpēc gan neuzsākt jaunu tradīciju – doties uz vēlēšanu iecirkni ar bērniem un ar savu piemēru parādīt viņiem, ka esat uzticīgi savai valstij un demokrātijai un ka jūsu balsij ir nozīme.
Tieši šāds spēks mīt privilēģijā balsot!
