“Iespēja, no kuras nevarēja atteikties!” Saruna ar Edgaru Lūsiņu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Austrija, Alpu līga, kur piedalās arī Itālijas un Slovēnijas komandas, pēdējās sezonās bijusi gana iecienīta Latvijas hokejistu darbavieta, savulaik tur maizi pelnījuši arī tādi vīri kā Jānis Sprukts un Mārtiņš Cipulis.
Šosezon mūsējo tur ir kā nekad daudz – Ņikita Jevpalovs, Oskars Bārtulis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Renārs Krastenbergs, Roberts Lipsbergs, Renārs Kārkls, Artūrs Ozoliņš, kādu laiku arī Kristers Gudļevskis.
Šosezon Latvijas hokejs Austrijā ir pārstāvēts arī treneru statusā, jo pat divās komandās strādā 36 gadus vecais Edgars Lūsiņš – bijušais vārtsargs, tagad treneris. Viņš sporta līdzjutējiem iepriekšējos piecos gados noteikti palicis atmiņā kā ļoti labs, tiešs un emocionāls hokeja eksperts televīzijā Rīgas “Dinamo” spēlēs, kā arī pērn kā viens no trim galvenajiem varoņiem “Sportacentrs.com” TV raidījumā “eXi”.
Šo hokeja sezonu Edgars pavada citā statusā, strādājot par “Lustenau” komandas galvenā trenera palīgu un vārtsargu treneri un “Dornbirner” komandā veicot vārtsargu trenera pienākumus. “Lustenau” spēlē Alpu līgā, bet “Dornbirner” pēc spēka augstāk vērtētajā “ICE” hokeja līgā. Pirms divām nedēļām Lūsiņš un “Lustenau” komanda tika arī pie pirmā lielākā panākuma – izcīnīts Alpu līgas kauss. “Lustenau” komandā šosezon spēlē Renārs Kārkls un Artūrs Ozoliņš.
Pastāsti, lūdzu, kā tu nokļuvu Austrijā un kā tiki pie šā darba?
Edgars Lūsiņš: Nav noslēpums, ka hokejā bieži vien spēlētāji un treneri tiek meklēti caur paziņu loku. Kāds pazīst vienu cilvēku, cits otru, kāds uzprasa vienam viedokli, tas padod ziņu tālāk. Mani uzrunāja Ģirts Ankipāns un vaicāja, vai nav interese. Vēlāk uzzināju, ka rekomendācija par mani tika jautāta arī Kārlim Zirnim.
“Lustenau” treneris ir no Ziemeļamerikas, un viņš caur savu paziņu loku bija izgājis uz Kārli, par ko es uzzināju vēlāk. Neviens jau nav gatavs pirkt kaķi maisā, vienmēr tiek iegūta informācija par cilvēku, kurš tiek ņemts. Tāpēc rekomendācijas no malas ir būtiskas. Tā ir palīdzēšana otram. Es, piemēram, nezināju, ka Ģirtam un Kārlim bija tāda iespēja aizlikt par mani labu vārdu. Tas bija patīkami, novērtēju to.
Ilgi domāji, lai pieņemtu lēmumu doties darbā uz ārzemēm?
Domāju tikai par to, kā sakārtot visu loģistiku ar ģimeni, jo man ir mazi bērni un galvenais bija saprast, kā sieva tiks galā. No sportiskā viedokļa man nebija šaubu, jo, būdams spēlētājs, vienmēr esmu gribējis spēlēt un uzvarēt. Arī esot trenerim, gribu strādāt un palīdzēt komandai.
Trenēšana man ir prioritāra, gribu sevi pierādīt šajā ampluā. Tas bija loģisks turpinājums tam, ko četrus gadus darīju Latvijā. Vai nu mēģinu iekarot Eiropas kontinentu un braucu, vai gaidu, kad man piezvanīs Detroitas “Red Wings”, un līdz tam palieku Latvijā.
Skaidrs, ka varbūtība saņemt zvanu no Detroitas ir ļoti maza (smejas). Ilgi nedomāju, esmu pateicīgs ģimenei, ka mani atbalsta, jo šādas iespējas nedrīkst laist garām, lai gan tas notika krīzes brīdī. Man vajadzēja ierasties uz pārrunām, bija darba intervija kā jebkurā algotā darbā. Konkursu izturēju.
Sākumā bija darba piedāvājums no viena kluba?
Nē, uzreiz no abām vienībām, jo darba intervijā bija abu klubu vadītāji. Viņi bija ieinteresēti savā starpā sadarboties, jo tā var ieekonomēt. Par iespēju strādāt abos klubos uzzināju uz vietas, bet uzreiz biju tam gatavs, teicu jā, esmu gatavs.
Kā var apvienot darbu divos klubos, kas spēlē divās dažādās līgās?
Plāns bija gana ambiciozs, bet Covid-19 dēļ īsti mums to neizdevās īstenot. Par 89,9% procentiem esmu “Lustenau” treneris, bet pārējo laiku veltu “Dornbirner” komandai, kur man vairāk ir statista loma, jo ierobežojumu dēļ netieku pie pilnvērtīgāka darba.
Ja uz pilnu klapi darbotos abās komandās, tad man teorētiski katru dienu vajadzētu taisīt Covid-19 testu. Tādi šobrīd ierobežojumi, tomēr, cik ir iespēja, palīdzu arī otrai komandai. Vārtsargi zina, ka tur esmu un palīdzu, cik vien man dota iespēja.
Austrijā ir divas līgas. Kāda starp tām ir atšķirība?
“ICE” līgā spēlē labākie Austrijas hokejisti, bet jaunatne un perspektīvie jaunie hokejisti spēlē Alpu līgā. Vairākām vadošajām komandām ir komandas abās līgās. Alpu līgā nav tik liels spiediens uz leģionāriem, lai gan viņu arī netrūkst.
Itāļiem labākie spēlē “Bolzano” galvenajā komandā “ICE” līgā, bet liela daļa no Itālijas izlases kodola pārējos itāļu klubos Alpu līgā. Tas pats arī Slovēnijas divās komandās. Līmenis ir ļoti labs, un mums “Lustenau” komandai vadošās komandas uzvarēt ir diezgan nereāli, jo tām ir daudz vairāk pieredzējis sastāvs.
Tomēr Alpu līgas kausu izcīnījāt.
Tas bija viens no šīs sezonas uzdevumiem, “Lustenau” komandas vēsturē šī bija desmitā trofeja, piedevām kluba 50 gadu jubilejā. Izšķirošajos mačos labi nospēlējām, jo izdevīga bija arī izspēles formula, uzvarētāju noteica divu spēļu summā.
Finālā pirmajā spēlē uzvarējām ar divu ripu pārsvaru, atbildes mačā zaudējām ar vienu. Alpu līgā ceram uz tikšanu “play off”, bet, objektīvi spriežot, tur pret līgas labākajām komandām mums būs grūti. Šobrīd esam septītajā vietā.
Kā Austrijas hokejā ir tikuši galā ar Covid-19 izraisītajiem izaicinājumiem?
Sezona sākās oktobra pirmajos datumos. Covid-19 nav ietekmējis čempionāta norises kopējo bildi. Protams, ir bijušas pozitīvas analīzes un kādas spēles pārceltas, bet uz ilgu laiku komandas pašizolācijā līdz šim nav devušās. Ir bijis, ka karantīnā kādai komandai jāpavada trīs līdz četras dienas. Viss ir labi pārdomāts un sakārtots, ir izstrādāts speciāls protokols, ko visi ievēro.
Mēs skaitāmies profesionāli sportisti, līdz ar to, ja kādam ir pozitīvs tests, tas paliek pašizolācijā, bet, ja pārējiem negatīvs, tad tie var doties no mājas uz halli, bet sabiedriskā dzīvē nepiedalās. Kontrole ir stingra, testi ir regulāri. Sezonas pirmajā pusē savā starpā spēlēja tikai Austrijas komandas, bet tagad viss ir sakārtots, lai varētu doties arī izbraukuma spēlēs.
Pirms došanās uz Itāliju vai Slovēniju jāveic Covid-19 testi. Hokejisti visu uztver ļoti saprotoši, jo apzinās, ka, pasliktinoties situācijai, var atkārtoties tas, kas visā Eiropā notika pērn. Abos čempionātos sportiskā intriga ir ļoti liela, un izslēgšanas spēles būs interesantas.
Starp citu, sezonas sākumā bija pat neliels skatītāju skaits tribīnēs, bet kopš novembra, kad sākās tas otrais slimības vilnis un jauni ierobežojumi, spēlējam pie tukšām tribīnēm. Šobrīd arī neizskatās, ka līdzjutēji tribīnēs varētu atgriezties, bet praktiski visiem klubiem ir līgumi ar televīzijām vai portāliem, kas translē spēles.
Kas īsti Kristeram Gudļevskim nesanāca Villahā?
Kristeram viss bija labi, bet komanda nevarēja uzvarēt. Tur nebija stāsts par vārtsargu, bet par komandas kopējo sniegumu. Vietā nāca nākamais vārtsargs – Sedlāčeks, bet rezultāti nav mainījušies. Mēs ar Kristeru visu laiku uzturējām kontaktu, un viņš arī nezināja, ka tā notiks. Bet tāda ir hokeja dzīve, izmaiņas var notikt jebkurā brīdī.
Kāds ir Austrijas un Latvijas hokeja vārtsargu vidējais līmenis?
“ICE” hokeja līgā pārsvarā spēlē ārzemnieki ar izlašu un KHL pierakstu, citi ir arī ar NHL pieredzi. Otrie vārtsargi lielākoties ir vietējie. Alpu līgā jau vairāk ir austriešu zēnu, parasti jaunie vārtsargi ir kā otrie numuri, jo neviens klubs jau īsti negrib spēlēt ar pilnīgi zaļu jauno vārtos. Tomēr jaunajiem tiek dota iespēja, nav tā, ka viņi neredz perspektīvu.
Kā tev nodrošināta sadzīve?
Ideāli. Esmu spēlējis un bijis daudzās valstīs, bet te ir augstākajā līmenī. Vienīgi personiskā pavāra nav. Ir māja ar pagalmu, mašīna, lai gan no mājām līdz hallei ir tikai piecas minūtes. Tepat Šveice, tepat Vācija, tā, ka varu emigrēt jebkurā brīdī (smejas).
Viss ir nodrošināts, bet tā šeit ir gandrīz visās komandās. Šobrīd jau arī nav iespēju daudz tērēt nopelnīto naudu, restorāni arī šeit ir ciet, cik pa veikaliem blandīsies, jo tam nav jēgas. Paliek tikai darbs. Sekoju līdzi tam, kas notiek Latvijas hokejā, ne tikai Rīgas “Dinamo”, bet arī vietējam čempionātam, HK “Rīgai”.
Par Rīgas “Dinamo” man vērtējums nebūs objektīvs, jo neesmu tik tuvu kā iepriekšējos gados. Kaut kas nav nostrādājis, jo skaidrs, ka sezonas sākumā tāds plāns nebija. Jā, piecus gadus nostrādāju kā TV eksperts. Vai man tā nepietrūkst? Pietrūkst, bet tas nebija mans lielais mērķis. Jau tad gribēju un biju treneris, līdz ar to šobrīd esmu spēris soli uz priekšu.
Man darbs TV patīk, jo ir iespēja paust savu viedokli, bet tas tikai ir mans hobijs. Nekad neesmu juties kā žurnālists, varēju vien paust savu viedokli, par ko biju priecīgs. Šobrīd man līgums ir uz šo sezonu, redzēs, kā izvērtīsies viss tālāk.Vizītkarte.
Edgars Lūsiņš
Dzimis 1984. gada 25. decembrī
Profesionāls hokejists, pēc tam treneris un TV eksperts
Spēlējis Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ogres komandās Latvijas čempionātā
Aizvadījis četras spēles Rīgas “Dinamo” rindās KHL čempionātā (2011./2012.)
Pārstāvējis ASV, Vācijas, Čehijas, Dānijas klubus
Latvijas izlasē piedalījies septiņās spēlēs, debiju piedzīvojot 2005. gada 12. novembrī
Karjeru noslēdza 2017./2018. gada sezonā komandā “Prizma”, bet jau kopš 2015. gada strādā par treneri, esot Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargu treneris
Šobrīd Austrijas klubu “Lustenau” un “Dornbirner” treneris
Piecus gadus strādājis par TV ekspertu Rīgas “Dinamo” spēlēs, hokeja komentētājs
