Iespēja izpildīt ATR programmu: par cik miljoniem remontēs mūsu sliktos ceļus? 15
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākoties jaunajam ES finanšu plānošanas periodam, Eiropas Komisijas vadlīnijas, no vienas puses, akcentēja Zaļā kursa aktivitāšu un mērķu izpildīšanu, bet no otras – dalībvalstīm vairs netika paredzēts dāsns līdzfinansējums vairākās programmās, kas tika atbalstītas līdz šim.
Viena no šīm jomām izrādījās autoceļu būvniecība – sevišķi vietējas un reģionālas nozīmes teritorijās, kas turpmāk pilnībā būs atkarīga tikai no valsts budžeta iespējām. Neskatoties uz šiem jau laikus zināmajiem apstākļiem, 2019. gadā, veicot Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), valdība uzņēmās ievērojamas papildu saistības tieši reģionālo un vietējās nozīmes ceļu uzlabošanai.
Meklējot lielāku atbalstu novadu reformas ieviešanai, valdība apsolīja, ka trīs gadu laikā tā sauktajai ATR ceļu programmai novirzīs speciāli iezīmētus 300 miljonus eiro, par atbildīgo šīs programmas izpildes koordinēšanā ieceļot nevis Satiksmes, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministriju (VARAM).
ANM plānā arī ATR programmas finansēšana
Aizvadītie divi gadi Covid-19 pandēmijas iespaidā valsts ekonomikai kopumā bija smagi un nepateicīgi, tomēr bija arī nozares, kas piedzīvoja redzamu uzplaukumu. Viena no šīm nozarēm bija tieši ceļu būvniecība, kas, piemēram, 2020. gadā saņēma vēsturiski lielāko finansējumu Latvijas neatkarības laikā.
Runājot tieši par ATR programmu, saskaņā ar VARAM sniegto informāciju pirmie 166 km no kopumā programmas ietvaros apstiprinātajiem 865 km tika iekļauti ceļa remontu sarakstā 2020. gadā, kad, gatavojot ekonomikas sildīšanai paredzētās aktivitātes, valdība ceļu remontiem papildus bija novirzījusi 75 miljonus eiro. Savukārt VARAM ar Satiksmes ministriju vienojās, ka lielākā daļa no šīs summas nonāks tieši to ceļu remontiem, kas nepieciešami ATR programmas izpildei.
Aizvadītajā 2021. gadā valsts autoceļu attīstībai saistībā ar ATR programmu bijis piešķirts finansējums 91,9 milj. eiro apmērā, kas nodrošināja valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu remontu apmēram 482 km garumā. Tātad – šobrīd par valsts budžeta naudu no ATR programmā paredzētajiem 865 km būtu jābūt salabotiem jau 648 km. No VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas “Latvijas Biznesam” sagatavotās informācijas izriet, ka ATR programmā atlikušos 217 km plānots saremontēt no 2022. līdz 2024. gadam, šim mērķim piesaistot 92 300 000 eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem, kā tas paredzēts Latvijas iesniegtajā un ES institūcijās saskaņotajā ANM plānā.
Kā veidojās ATR ceļu programma
Ceļu saimniecība mūsu valstī vispār ir Satiksmes ministrijas un pašvaldību pārraudzībā. Pēc būtības visi publiskai lietošanai paredzētie ceļi pieder valstij, kas vismaz daļēji apmaksā arī oficiāli pašvaldībām piederošo ceļu uzturēšanu, un pilnībā – valsts, reģionālās un vietējās nozīmes ceļus, ko valsts vārdā pārrauga SIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Speciālās ATR ceļu programmas izveides pamatideja bija, ka ar tās palīdzību iedzīvotājiem no reformas gaitā pievienotajām pašvaldībām aizkļūšana līdz jaunā novada centram jānodrošina vismaz pa vienu labu ceļu. Politiskās neuzticības vai greizsirdības dēļ ceļa posmu saraksta izveidē VARAM kā galveno partneri izvēlējās nevis Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kas sastāv pamatā no valdībai opozīcijā esošo partiju pārstāvjiem un Ministru kabinetam sniedza negatīvu atzinumu par šādas programmas uzsākšanu, bet gan pašas valdības finansētos plānošanas reģionus.
Ne bez strīdiem un LPS komentāriem par slepenu sarakstu veidošanu valdības partijām pietuvinātām pašvaldībām tapa šāds ATR ceļu uzlabošanas programmas saraksts: Rīgas plānošanas reģionā – 230 km par summu 54,6 milj. eiro, Zemgales plānošanas reģionā – 82 km par 50,9 milj. eiro, Kurzemes plānošanas reģionā – 161 km par 53,8 milj. eiro, Latgales plānošanas reģionā – 257 km par 77,7 milj. eiro un Vidzemes plānošanas reģionā – 135 km par 62 milj. eiro. Kopā 865 km.
Tālāk šī saraksta ceļu grupēšana pēc to kvalitātes un izmantošanas intensitātes jau nonāca pēc īstās piederības – pie LVC. Jo ceļu programmas izpilde bija solīta no 2021. līdz 2023. gadam un katram ceļam, ko sakārtot piedāvāja plānošanas reģions, vispirms bija nepieciešama apsekošana, projektēšana un tikai tad – remonts.
Latvijas mērogam – pārāk sarežģīti
Lai arī uz papīra izskatās, ka ATR ceļu programma būs viens no retajiem labumiem, ko no politiķu reģionālās reformas ieviešanas laikā solītā jauno pašvaldību iedzīvotāji tiešām arī saņems, dabā to saskatīt un arī novērtēt ir praktiski neiespējami.
Galvenais ir fakts, ka ceļu atjaunošana notiek. Ceļu būvniekiem un lietotājiem nav principiālas nozīmes, no kādiem līdzekļiem – valsts budžeta vai ANM finansējuma naudas ATR programmas ietvaros – šo procesu finansē. To atzīst arī pati VARAM, kuras pārstāvji komentāros par šīs programmas veiksmīgo progresu ir neierasti lakoniski, pat skopi. Kaut kādā ziņā tas ir izskaidrojams varbūt ar to, ka līdzšinējais Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas ATR un ceļu programmas “motors” vismaz publiskajā telpā, ministra padomnieks Madars Lasmanis tagad no šīs ministrijas ir prom, jo viņš savu, iespējams, galveno uzdevumu ATR kontekstā jau ir sasniedzis, kļūstot pats par Jelgavas novada pašvaldības vadītāju.
Kā uz šo procesu raugās paši ATR ceļu programmas labumu ieguvēji un lietotāji, “Latvijas Bizness” aprunājās ar Naukšēnu pagasta bioloģisko lauksaimnieku, tagad arī Valmieras novada domes deputātu Kasparu Kļaviņu.
Viņš dzīvo un saimnieko kilometra attālumā no Igaunijas robežas, ATR ieviešanas laikā kopā ar citiem naukšēniešiem un rūjieniešiem aktīvi iestājies pret sākumā ieplānoto pievienošanu Valkas novadam.
“Mūsu ceļi nekādi neved uz Valku, bet gan Valmieru un tālāk uz Rīgu, vai arī uz Pērnavu un Vīlandi kaimiņvalstī. ATR laikā gāja visādi, bet labi, ka beigās mūsu stingro nostāju reformas īstenotāji tomēr ņēma vērā,” ATR notikumus atcerējās Kaspars Kļaviņš.
“Ceļi ir ļoti svarīga infrastruktūra – to stāvoklis raksturo arī valsts kopējo attīstību un tendences. Salīdzinot iedzīvotāju blīvumu ES valstīs vidēji, esam samērā mazapdzīvota teritorija, ar salīdzinoši plašu un zemas kvalitātes ceļu tīklu, bet ceļi nepieciešami cilvēkiem, lai ikdienā nokļūtu darbā, skolā, medicīnas iestādēs, kultūras vai sporta pasākumos, bibliotēkā u. c. Ceļi un internets ir pamats saimnieciskajai darbībai, teritorijas attīstībai un cilvēku vēlmei dzīvot ārpus pilsētas, un varbūt ir vērts katram šad tad padomāt, vai šo dārgo infrastruktūru izmantojam un uzturam pietiekami rūpīgi un saudzīgi.
Ar šo visu rēķināmies, tādēļ uz esošo ceļu situāciju un stāvokli cenšamies raudzīties pēc iespējas objektīvi. Piemēram, Valmieras novadā pieņēmām sabalansētu budžetu un pašvaldības ceļu uzturēšanai un remontiem plānojam vairāk par sešiem miljoniem eiro, kur skaitā 1,5 miljoni eiro būs valsts mērķdotācija. Ja runājam par valstij piederošajiem reģionālajiem un vietējiem ceļiem, rodas sajūta, ka valsts iestādes ir labi iemanījušās gaismā izcelt tieši tos skaitļus, kas attiecīgajā brīdī ir izdevīgi, – lai apmierinātu vai mazinātu interesi par kādu problēmu vai procesu.
Neredzu nekādus ieguvumus valsts ceļu būves vai remonta procesa plānošanas sasaistē ar ATR vai ko citu, jo uzskatu, ka salīdzinoši nelielajā Latvijas teritorijā valsts ceļu uzturēšanas plānošanai jābūt kompaktai, profesionālai un patstāvīgai.
Tagad iznāk, ka kaut ko apzina plānošanas reģioni, VARAM, pašvaldības, LPS. Tas viss kopējo procesu sarežģī, padara nepārskatāmu un grūti izsekojamu, turklāt katrs iesaistītais cenšas vēl parādīt arī tieši savu svarīgumu. Noteikti esmu par to, lai ceļu un to remontu plānošana būtu valsts funkcija, un to veiktu profesionāļi. Piekrītu vienīgi, ka par šiem plāniem sabiedrībai ir jāstāsta un konstruktīvi jādiskutē, pēc vajadzības veicot uzlabojošas korekcijas,” uzskata Naukšēnu pagasta iedzīvotājs pašā Igaunijas pierobežā, Valmieras novada deputāts Kaspars Kļaviņš.
Kam vajadzētu nodarboties ar reģionālo un vietējās nozīmes ceļu uzturēšanas plānošanu?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
