Iespēja izmēģināt nākotni, kad brauciens pilsētā turpmāk būs ekonomiskāks nekā uz lielceļa 1
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Notikums – patiešām vērienīgs un Latvijā unikāls – tika prezentēts Doma laukumā, klātesot pat ekonomikas ministram un daudzām ekrānu un tīmekļa portālu zvaigznēm. Smaidu jūra, mazi testa braucieniņi.
Turpat līdzās “Altum” (trīs miljonu vērtā pirkuma galvenais finansētājs) zālē runas par to, kā pēkšņi par vairāk nekā desmito daļu izaudzis mūsu trūcīgais elektroauto parks, cik izdevīgs lietotājiem un dabai draudzīgs ir šis jaunais pārvietošanās veids.
Revolūcijas vēstnesis tas esot… Vai tiešām?
Pat prominentās publikas vidū skepses netrūkst. Jo simts jaunu elektroauto šo nākotnes braucamrīku skaitu valstī palielina tikai līdz nepilnam tūkstotim.
Kas nav pat procents no visiem (ap pusmiljona) mūsu auto.
Šis “nulles izmešu” simts nespēj kompensēt pat sērgas draudu laikā joprojām čakli importēto (šī gada otrajā ceturksnī ap 10 000) vidēji par 11 gadiem vecāko iekšdedzes kūpinātāju sārņus, par jau šeit esošajiem nemaz nerunājot.
Revolūcijas nav. Ir tikai sīks solītis nākotnes virzienā. Dažas jaunas iespējas, kuras vajadzētu izmantot.
Pamēģināt “koplietot”
Kaut kādu laiciņu izmantot personisko dārgo un rijīgo pārvietošanās līdzekli tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Grūti tas būs, jo esam pieraduši (vairākās paaudzēs) pie vienmēr un visur klātesošā sava.
Bet varētu taču apmēram tā. Te viena no Doma laukuma sarunās noklausītām versijām.
“Tās divas reizes nedēļā, kad man pilsētas centrā tiešām jābūt un kādu desmitu adrešu būtu vēlams apmeklēt, lai par savu esamību ļaudīm atgādinātu, reizēm kūtros tiešsaistes procesus paātrinātu ar klātienes sarunām, no mājām Ķeguma pusē uz Rīgu atbraukt ar vilcienu.
Pa ceļam “Fiqsy” lietotnē norezervēt vienu no jaunā nomas simta. Ar to pilsētas centru izbraukāt ātri, diezgan lēti un tīri (pa sabiedriskā transporta joslām drīkstu, par stāvvietām nav jāmaksā), pēcpusdien stacijas tuvumā šo aizslēgt un, īstu avīzi lasot, pa sliedēm relaksēti ripot mājup.
Devums ekoloģijai – nesadedzinātie vismaz 10 litri naftas produktu. Naudas izteiksmē? Jāpārbauda. Jāpamēģina. Šķiet, ka zaudētājs es nebūtu.”
Pamēģināt elektropiedziņu
Tātad viens no jaunā piedāvājuma izmantošanas veidiem varētu būt pārvietošanās ieradumu maiņas eksperimenti. Otrs, manuprāt, vēl labāks – elektrisku auto beidzot izmēģināt personīgi. Nesteidzīgi. Divatā.
Bez pārdevēja, piedodiet, visai uzmācīgās klātbūtnes, kas ir dīleru piedāvāto testa braucienu neizbēgama piedeva.
Atzīsim – absolūts mūsu vairākums par EV kaut ko un visai aptuveni zina tikai teorētiski.
No interneta rakstiņiem, kuri bieži ir to pašu tirgotāju reklāmas aģentu sacerēti un bildi zīmē nepilnīgu un šķību. No draugu un paziņu pļāpām. Paliekot aiz sevis paša trūcīguma radītās skepses žoga.
– Šis jau tā kā tā nav nopērkams… Šodien nav, protams. Bet varbūt tomēr vērts pamēģināt? Varbūt EV tomēr ir kaut tālākas nākotnes plānos iekļaujams? Ne tikai kā īslaicīgi koplietojams, bet kā savējais?
Jāpatausta. Nu tāda iespēja ir. “Fiqsy” lietotne telefonā. Lietošanas skaidrojumi viegli saprotami. Cenas – ja ne ikdienai, tad vismaz unikālas pieredzes un zināšanu gūšanai – nav briesmīgas.
Veselu intīmu dienu ar “Renault Zoe” var nopirkt par nepilniem 50 eiro. Mēģinām?
Kāpēc “Zoe”? Un kāda tā ir?
“Renault” elektromobiļa izvēli šim eksperimentam varam droši atzīt par objektīvu un ļoti labu. Šī auto popularitāte Eiropā ir augsta. Un augoša (sk. tabulu).
“Tesla” šobrīd ir nedaudz vairāk pirkta. Bet lielāka. Dārgāka. Nevajadzīgi ātra. Tabulā trešais – “e-Golf” – turpmāk ražots netiks. To aizstās “id3”, par kuru ekspluatācijas pieredzes vēl nav. Lētāks ir “VW e-up!”.
Bet dikti jau maziņš. Līdzīgi “Hyundai” un “Kia” krosoverīši. Bet arī dārgāki. Sevišķi otrais. “Fiqsy” ņem “Zoe”. Un es to izmēģinu (gan nevis nomātu, bet dīlera “Mūsa Motors Rīga” dotu. Te īsi testa brauciena iespaidi.
Kad saņēmu atslēgu, man jautāja – kaut ko skaidrot, rādīt, stāstīt? Atteicos. Gan jau sapratīšu pats.
Un te pirmā uzslava – šo auto ieslēgt, iekustināt, vadīt var katrs ar kaut cik normālu IQ un pat nelielu auto vadīšanas pieredzi. Viss elementāri un nepārprotami. Uz priekšu!
Vēl vakar šaubījos – vai tik dinamisks auto nebūs nepieradušam bīstams? Pēc pirmajiem manevriem saku – nebūs.
Vadāmība pat nedaudz smagnējāka, atturīgāka, piesardzīgāka nekā līdzīgu izmēru klasiskajiem iekšdedzes auto. Stūre “īsa” (nepilni trīs apgriezieni no atdures līdz atdurei), bet nav pārlieku viegla.
Dinamika izcila, bet arī tāda kā pieklusināti solīda. Kāpēc? Svars, ļautiņi, svars! Pusotras tonnas (ceturtdaļa no tām – akumulators). Un kompakts auto brauc kā limuzīns.
Par to dinamiku. Elektromotors spēj to, ko iekšdedze nekad nevarēs – griezt ar visu spēku jau “no nulles”. Un “Zoe” (pat smaga būdama) startā ir ātrāka par daudziem trīsreiz jaudīgākiem benzīnniekiem.
Sevišķi starta lēnākajās fāzēs. Pilsētas režīmos. Tālāk šī kļūst rāmāka. Klasiskā šosejas apdzīšanas mērījumā (80 – 120 km/h) elektriskā sprintere vairs nav pārāka par, piemēram, līdzīga svara divu litru “Qashqai”.
Un ātrāk par 140 km/h šī vispār nebrauc. Švaki? Nē, brālīši, gudri! Nu nevajag ne Latvijai, ne lielākajai Eiropas daļai tos skaitļus, kuri rotā praktiski visu iekšdedzes auto tehnisko datu tabulas. Max – 180. Max – 195. Max – …
Nu, pietiks taču reiz makšķerēšanai pirkt sacīkšu ātrlaivas!
“Zoe” ir izcili dinamiska lojālos režīmos. Turklāt ekonomiski un ekoloģiski dinamiska. Tā spēj nosargāt enerģiju, kura izlietota paātrinājumā pat tad, ja šis ieskrējiens izrādījies pārlieku azartisks.
Iekšdedzes auto lieko dzēsīs bremzēs. Izmetīs miskastē, sildīs atmosfēru. “Zoe”, ieslēgta “B” režīmā (piedodiet, tā arī nepaspēju noskaidrot, kāpēc tāds apzīmējums), bremzē rekuperatīvi. Atdod elektrību akumulatoram. Ko tas dod?
Īsajā testā es no Mūkusalas ielas aizbraucu līdz Salaspilij – pa Rīgas apvedceļu. Un vienmērīgā 95 km/h braucienā iztērēju 45 km vairāk kilovatu nekā atpakaļceļā caur Ķengaragu.
Šādi auto mūs radinās pie līdz šim neticamā – brauciens mainīga ātruma pilsētas plūsmā turpmāk būs ekonomiskāks nekā uz lielceļa.
Kāds patēriņš, un cik tas maksā? Aprēķini pavisam aptuveni. 90 km prasīja ceturtdaļu no startā pilnībā uzlādēta 50 kwh akumulatora ietilpības. Tātad kādas 12 kwh jeb mazliet virs diviem eiro.
Braucot ar līdzīgu benzīna auto, būtu aptuveni pieci litri E95. Jeb nepilni seši eiro. Ietaupījums – četri eiro uz 100 km. 40 uz tūkstoti. 800 eiro ietaupījums vidējā latvieša nobraukuma (20 000 km) gadā. Vilinājums…
Un skarbā auto cenu realitāte – 15 gadus vajadzēs, lai atpelnītu abu auto starta cenu starpību…
Varbūt kādreiz varēšu
Man patika šis auto. Bagātāks kļūšu… Ja ne pats, tad mazdēls.
Un, nespēdami atrast sev piemērotu EV koplietošanas shēmu, nespēdami atteikties no “vienmēr sava” vilinājuma, mēs, pilsētnieki būdami, pirksim savu EV. Un koplietošanu izmantosim citā formā.
Jau tagad un ar to pašu “Fiqsy” lietotni iespējamā.
Ja “Zoe” kādudien izrādīsies pārāk maza – paņemsim uz laiciņu kravas busiņu. Ja mežā braukt gribēsim… Nezinu. Īstu džipu koplietošanu ne “Fiqsy”, ne kāds cits pagaidām nepiedāvā.
