Iespēja ielūkoties Napoleona karavīra sejā 0
“Paris Sciences et Lettres” pētnieciskās universitātes zinātnieki veikuši, kāda Napoleona armijas franču karavīra sejas digitālo rekonstrukciju, vēsta portāls “Live Science”. Šis karavīrs piedalījās 1812. gada karagājienā uz Krieviju, tika ievainots ar zobena cirtienu sejā un dažus mēnešus vēlāk nomira toreizējās Austrumprūsijas galvaspilsētā Kēnigsbergā (Kaļiņingradā), kur apbedīts masu kapā.
Žurnāla “International Journal of Osteoarchaeology” jaunākajā numurā publicētajā pētījumā norādīts, ka Napoleona “Lielās armijas” karavīrs pēc zobena cirtiena jau sācis veseļoties taču divus trīs mēnešus pēc ievainojuma gūšanas miris no blakus apstākļiem, iespējams, tīfa vai tā sauktā tranšeju drudža (utu izraisīta slimība) epidēmijā, kas Kēnigsbergu piemeklēja 1812. gada beigās un 1813. gada sākumā.
Francijas imperators Napoleons Bonaparts 1812. gada jūnijā uzsākta veiksmīgu karagājienu pret Krieviju, kurā piedalījās ap 650 tūkstoši karavīru no dažādām Eiropas zemēm, ne tikai Francijas. Dažus mēnešus vēlāk Napoleona avantūra izvērtās katastrofā. Aptuveni 380 tūkstoši “Lielās armijas” armijas karavīru gāja bojā kaujās, bet lielākoties tomēr no slimībām un sala. Jāatgādina, ka karadarbība skāra arī mūsdienu Latvijas teritoriju, kuru šķērsoja franču un to sabiedroto prūšu armijas daļas.
Napoleona armijas atkāpšanās ceļu 1812. gada vēlā rudenī iezīmēja hospitāļos un no slimībām mirušo masu kapi. Piemēram, Viļņā dažādās vietās apbedīti ap 2000 Napoleona karavīru. Vairāki masu kapi atrodami arī bijušajā Kēnigsbergā. 2006. gadā tajos izrakumus veica krievu arheologi, kas kopumā pie pilsētas atklāja 12 masu kapus, kuros apbedīti vismaz 600 karavīri. Kaps, no kura nāk karavīrs, kura seja šobrīd restaurēta, bija atdusas vieta 26 karotājiem.
Par konkrēto personu zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš bijis 24 – 27 gadus vecs, dzimis laikā starp 1785. un 1788. gadu. Galvaskausa un žokļa ievainojums no zobena cirtiena acīmredzot gūts kādā sadursmē ar Krievijas armijas kavalēriju. “International Journal of Osteoarchaeology” publicētajā pētījumā konstatēts, ka ievainojums bijis smags, taču ne nāvējošs un galvaskausa kauli jau bija sākuši saaugt.
Sejas rekonstrukcijai nav izmantota DNS analīze, līdz ar to acu un matu krāsa ir brīva interpretācija, par pamatu ņemot ierasto francūža tipu – brūnas acis un tumši mati. Bet tikpat labi karavīrs varējis būt zilacains blondīns.
Pētnieku grupas vadītājs, fiziskās antropoloģijas doktorants Denijs Kautinjo Nogera norāda, ka zinātnieki vēlējušies, lai mūsdienu cilvēks ielūkotos šī karavīra sejā un padomātu: “Tas ir jauns vīrietis, kurš daudz cietis un nomira tālu no savas ģimenes. Viņš nekad neatgriezās mājās”. Tādā ziņā rekonstruētais ir kā simbols tūkstošiem citu “Lielās armijas” karavīru.
Nogera atgādinājis, ka franču armijas militārais ķirurgs barons Dominiks Žans Larē, kurš piedalījās 1812. gada Napoleona Krievijas kampaņā un pazīstams kā vairāku kara lauka medicīnas metožu izstrādātājs, savos memuāros aprakstījis arī tādus ievainojumus, kādus guva šis cilvēks.
Larē memuāros norādījis, kādi ārstnieciskie pasākumi šādos gadījumos jāveic un tas pilnībā atbilst ainai, ko no galvaskausa varēja nolasīt pētnieki: “Fakts, ka karavīrs par spīti tādam ievainojumam spēja izdzīvoja vēl aptuveni divus mēnešus, demonstrē aprūpi, ārstēšanu un uzmanību, kāda tika ilgstoši sniegta atkāpšanās laikā par spīti šausmīgajiem apstākļiem.”
