“Iespaidīga”, “spēcīga”, “aizkustinoša”. Sabiedrībā zināmi cilvēki vērtē “Dvēseļu puteni” 2
Pēc Aleksandra Grīna romāna tapušo vēsturisko kara drāmu “Dvēseļu putenis” tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē noskatījušies vairāk nekā 25 000 skatītāju. Starp viņiem – arī valsts augstākās amatpersonas, politiķi, uzņēmēji, aktieri, mūziķi un sportisti.
“Iespaidīga”, “spēcīga”, “aizkustinoša”, “pasaules līmeņa filma” – tie ir tikai daži no apzīmējumiem, ko filmai veltījuši skatītāji, īpaši uzteicot režisora Dzintara Dreiberga un aktieru darbu.
“Iespaidīga filma. Tā atspoguļo Latvijas valsts tapšanas traģisko priekšvēsturi gan individuālā, gan vēsturiskā līmenī. Individuālā līmenī mēs redzam ārkārtīgu varonību no galvenā varoņa Artūra Vanaga puses.
Savukārt vēsturiskais konteksts rāda, ka individuālā varonība ir jēdzīga tikai jēgpilnā kontekstā.
Pirmajos gados, kad šis jaunais strēlnieks cīnījās cara armijā, vēlāk sarkanajos strēlniekos, tur nebija jēgas, un varonība izrādījās veltīga. Savukārt cīņa par Latviju arī šo puišu individuālo cīņu padarīja jēgpilnu, un rezultātā mums ir sava valsts. Varu tikai ieteikt visiem noskatīties šo filmu,” aicina Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Arī leģendārais latviešu režisors Jānis Streičs norada, ka, viņaprāt, filma patiesi ir izdevusies un režisora Dzintara Dreiberga veikums ir lielisks. “Jaunais cilvēks nav izgāzies, kā daudzi gaidīja. Godam ir ticis galā ar sev uzlikto pienākumu. Esmu patīkami pārsteigts par gala rezultātu.
Varu teikt, ka Latvijā ir parādījies daudzsološs, spēcīgs režisors.
Šodien dzimšanas diena ir ne tikai filmai, bet arī talantīgam režisoram!”
“Ir ļoti grūti kaut ko teikt. Filma ir ļoti spēcīga, tu divas stundas esi bijis karā – tuvcīņā, kādā mūsdienās jau laikam neviens vairs nedodas. Tas šajā filmā ir lieliski un spēcīgi attēlots, un
man šķiet, ka šādu filmu varēja uzņemt tikai garīgi spēcīgs un vesels cilvēks.
Tāds, kuram ir vesels kodols un kurš nav sabojāts ar visādām tendencēm un plūdumiem. Šī ir viena no retajām filmām, pēc kuras ir grūti ko teikt uzreiz, jo tu esi viņā iekšā. Tas ir ļoti spēcīgs notikums. Tas ir vairāk nekā kino, tas ir notikums tautai. Tāpat kā grāmata. Man nepatīk kara filmas, bet šo filmu es atzīstu par ļoti svarīgu notikumu mūsu dzīvē,” atklāj animācijas filmu režisore Roze Stiebra.
“Es domāju, ka tā ir pasaules līmeņa filma. Nebiju gaidījis kaut ko tik satriecošu. Filmas režisors Dzintars Dreibergs ir ģēnijs, kurš ir izdarījis to, kas nav izdevies nevienam. Domāju, ka šī filma paliks uz simt, divsimt gadiem.
Esmu dažkārt domājis, ko es darītu, ja kas tāds notiktu šodien.
Pēc šīs filmas noskatīšanās, šķiet, es pirmais būtu uz robežas. Vienīgā vieta filmā, kas man mazliet negāja pie sirds – mēs taču beigās uzvarējām, kāpēc palikām tik bēdīgi? Tā ir lielākā uzvara, kas piedzīvota! Mēs esam viena no tām 186 nācijām, kurām ir sava valsts,” uzsver režisors Andrejs Ēķis.
“Filma raisa skumjas, bet vienlaikus ir prieks, ka radīts kaut kas tik liels un paliekošs, ko nebūs viegli aizmirst. Arī jauniešiem būs, ko paskatīties, lai saprastu, kas ir Latvija un kā tā radusies. Redzot šo filmu, varbūt kāds, cerams, arī politiķi, aizdomāsies, par ko žēlojamies ikdienā. Spēcīgs gabals. Cepuri nost režisoram un visai komandai!” saka pludmales volejbolists Edgars Točs.
“Filma ir aizkustinoša, ļoti patiesa, emocionāla, izzinoša un vēsturiska. Vienkārši lieliska! Tajā ieguldīts milzīgs darbs – aktieru, veidotāju, režisora, visu, kas tajā bijuši iesaistīti,” tā mūziķis Māris Mihelsons.
“Pēc filmas noskatīšanās pārņēma tādas emocijas, ka gandrīz nevaru parunāt. Filma uz mani atstāja varenu iespaidu. Ļoti jūtīgi un vīrišķīgi izstāstīts kara ārprāts, kas sadragā cilvēkus, iznīcina bērnību.
Var tikai pateikties Dievam, ka mums nekas tāds nav jāpiedzīvo.
Man pašai ir divi dēli tieši tajā vecumā, kad viņi būtu pakļauti līdzdalībai, ja kaut kas tāds notiktu mūsdienās, un man ir ļoti viegli identificēties ar tām sāpēm, par ko stāsts vēstī. Fantastiski, ka režisoram ir bijusi drosme tam ķerties klāt. Tas ir viss, ko šobrīd varu pateikt. Gribas vienkārši paklusēt – aiz cieņas, aiz… Vienkārši ir “aizsista elpa””, pārdomās dalās aktrise Zane Daudziņa.
“Tas, ko es sev paņemšu no šīs filmas, ir upurēšanās radītā cieņa. Redzot jeb fiziski piedzīvojot strēlnieku upurēšanos, to, kam viņi gāja cauri – pret to nevar palikt vienaldzīgs. Tās, manuprāt, ir filmas spēcīgākās ainas, kur redzi, kā nevis viens, desmit, simt, bet gan tūkstošiem cilvēku ir gatavi celties un iet pret lodēm, un cīnīties. Un tad tu sāc domāt, kā būtu šodien. Tā ir tā sajūta, ko filma manī iesēja – cieņa pret šiem cilvēkiem, kas mums ir devuši iespēju dzīvot brīvā Latvijā,” uzsver režisors Juris Kursietis.
“Vārds “patika” šajā gadījumā galīgi neder, lai raksturotu emocijas pēc filmas.
Filma ir ļoti jaudīga, aizkustinoša un meistarīgi uztaisīta,
un es lepojos ar Dzintaru Dreibergu. Šī filma ir ļoti labi izdarīts darbs. Dod Dievs mums vairāk šādu filmu!” pauž TV raidījumu vadītājs Pauls Timrots.
Filma “Dvēseļu putenis” visu novembri un decembri tiks demonstrēta ne tikai kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī novadu kultūras un tautas namos Latgalē, Sēlijā, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Valsts svētku nedēļās kinoteātros visā Latvijā norisinās vērienīgās kara drāmas īpašie seansi, kuru laikā skatītāji klātienē varēs satikt arī filmas veidotājus. Pirms filmas seansa uz tikšanos ar skatītājiem dosies gan režisors Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska un operators Valdis Celmiņš, gan aktieri Vilis Daudziņš, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Raimonds Celms, Ieva Florence-Vīksne, Grēta Trušiņa u. c.
Jau ziņots, ka filma “Dvēseļu putenis”, kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Filmu “Dvēseļu putenis” veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.
