Iesnas zīdainim un bērnam var būt dažādas. Kā tās ārstēt tradicionāli un neierasti? 0
Ārstēšana var veicināt nopietnāku slimību
Iesnas, iespējams, ir biežākā bērnu saslimšana. Bieži vien uzskata: ārstētas vai neārstētas, iesnas pāriet 7 dienu laikā. Taču bērnus tās patiešām var apgrūtināt, nerunājot par zīdaiņiem – ja viņiem ir iesnas, tām jāpievērš īpaša vērība, jo mazuļi māk elpot tikai caur degunu. Ar vienkāršiem, bieži vien dabiskiem līdzekļiem var atvieglot stāvokli iesnu laikā un izvairīties no komplikācijām.
Patiesībā iesnas ir normāla gļotādas reakcija, varētu pat teikt: ja izdalās puņķi jeb gļotas, noteiktās situācijās gļotāda pareizi reaģē. Jo tā, līdzīgi kā āda, mūs aizsargā – ja degunā nonācis vīruss izraisa iekaisumu vai puteklis rada kairinājumu, tā reaģē ar gļotu izdali. “Vieglas iesnas neprasa īpašu ārstēšanu, drīzāk – atvieglošanu. Tām ir arī pozitīvs efekts – imunitātes veidošana,” atgādina homeopāts Edgars Mednis.
Ārsti novērojuši, ka ir nevainīgi ārstēšanas veidi, kas nevis palīdz, bet, nepareizā brīdī vai veidā lietoti, kaitē. Labi pazīstama ir deguna tīrīšana ar sālsūdeni – lieliska metode, lai atbrīvotu to no izdalījumiem un mazinātu tūska. Taču rūpnieciski izgatavotie aerosoli, kas darbojas ar spēcīga spiediena palīdzību, iesnas var padziļināt, uzskata homeopāts Edgars Mednis. “Kad pumpējam mašīnai riepu vai pūšam balonu, saprotam, ka spiediens izplatās visos virzienos vienādi. Pūšot degunā kādu medikamentozu līdzekli aerosola veidā, spiediena dēļ deguna ejā rodas kas līdzīgs sprādziena efektam. Eja ir savienota ar sešiem deguna blakusdobumiem, ar asaru un ausu kanāliem. Jebkurš iekaisums degunā izraisa mazāku vai lielāku tūsku. Pēc šāda “sprādziena” var gadīties, ka vienā virzienā līdzeklis tiek aizpūsts, bet atpakaļ
tas vairs neiztek,” secina homeopāts.
“Iesnu gļotas ir ļoti laba barotne baktērijām, un, lietojot aerosolu, ar spiedienu tās var nonākt, piemēram, ausīs un tur, noslēgtā vidē, siltumā un tumsā, savairoties. Kad mūsu aptiekās tikko ienāca sālsūdens aerosoli ar stipru spiedienu, es pat tos ieteicu izmantot, bet tad ievēroju, ka pēc to lietošanas pacientiem biežāk rodas vidusauss iekaisums.” Savukārt izsmidzināmajam sālsūdenim (t. s. sprejam) ir maza jēga – tas nenodarīs nekādu ļaunumu, taču šķidrums aizvirzīsies tikai līdz pietūkuma vietai, tālāk ne.
Homeopāts praksē pārbaudījis, ka visefektīvāk ir pašu pagatavotu sālsūdens šķīdumu ar pipeti vai citādi iepilināt degunā, lai šķidrums pats atrod ceļu. Šķīdumu pagatavo, patīkami siltā ūdenī izšķīdinot nedaudz sāls (pirms lietot, šķīdumu var pagaršot, vai nav stipri sāļš), tad bērnam atliec galvu un ar pipeti sālsūdeni iepilina degunā. Lai degunu tiešām izskalotu, vienā nāsī izpilina vienu pipeti šķīduma. Zīdaiņiem pietiks ar puspipeti. Lielākam bērnam pilināšanu degunā atraktīvāku var padarīt, izmantojot kokteiļsalmiņu viņa izvēlētā krāsā. Pipetes gan nav izturīgas pret sāli, parasti vienai iesnu reizei izlieto vienu pipeti. Var izmantot arī mazo šļirci bez adatas.
Ja tomēr vēlas lietot aptiekā iegādājamu līdzekli, kādam dot priekšroku? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Kitija Daina nepiekrīt, ka aerosoli varētu nodarīt lielu ļaunumu. Viņa iesnu gadījumā iesaka rūpīgi izvērtēt aerosolus, izvēloties tādu, kas šķidrumu izpūš ar maigu spiedienu un fasēti mazā iepakojumā. “Manuprāt, vairāk problēmu izraisa tas, ka pēc aerosola iepūšanas bērnam degunu liek stipri šņaukt – tā var veicināt vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisuma rašanos. Deguns jāšņauc maigi, katru nāsi atsevišķi – vienu nāsi aizspiež, otru bez forsēšanas pašņauc, un otrādi.”
Fizioloģiskāk ir šņaukt uz iekšu, jo deguna gļotādas skropstiņepitēlijs kustas virzienā uz aizdeguni. Bet sabiedrībā nav pieņemts puņķus šņaukt uz iekšu. Daktere neiesaka degunu tīrīt profilaktiski, jo tā tiks traumēta gļotāda, tās dabiska funkcionēšana – traucēta. Skropstiņepitēlijam jāpārbīda gļotas, bet, pastāvīgi lietojot sālsūdeni vai degunā ievadot kādu medikamentu, tiek izmainīts dabiskais darbības mehānisms, kas ir ļoti smalks.
Otra kļūda, ārstējot iesnas, ir pārcenšanās ar deguna pilienu lietošanu. Medikamenti, kas mazina gļotādas tūsku, pamazām var provocēt atkarību. Jo ilgstošāk tos pilina, jo lielāka deva būs vajadzīga, līdz beigās tie nesniegs vēlamo efektu. Tūsku mazinošie preparāti sašaurina asinsvadus. Bezrecepšu medikamentus pret gļotādas tūsku var lietot tikai 3–5 dienas bez ārsta uzraudzības un līdz 10 dienām ilgi – sadarbībā ar ārstu. Ieteicamāk ir tos degunā pilināt tikai pirms gulētiešanas. Pacientiem, kuriem ir, piemēram, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums vai deguna starpsienas nepareizs izliekums, ārsts ieteiks citu, recepšu medikamentu, kas atkarību neizraisa.
Pārāk liela tūska, kad gļotas nevar izdalīties, iespējams, liecina par nepareizu organisma reakciju. Protams, tūska, kas neļauj gļotām izdalīties, ja rodas spiediena vai sāpju sajūta vaigu kaulu zonā, ir jāmazina, citādi var rasties vai jau radies deguna blakusdobumu iekaisums. To dabiskajām atverēm aiztūkstot, ir traucēta normāla gaisa plūsma. Ja ar sālsūdeni nepietiek, šādās reizēs dažas dienas var lietot tūsku mazinošus līdzekļus.
Ja organisms uz iesnām regulāri reaģē ar izteiktu tūsku, tā nevis jānomāc, bet jāmeklē dziļāki iemesli, konsultējoties ar ārstu,dodoties pie homeopāta un nepieciešamības gadījumā kombinējot gan klasiskās medicīnas, gan homeopātijas metodes.
Iesnas nereti mēdz noritēt citādi, piemēram, ilgt arī 10 dienas un, ja ir “otrais vilnis” – vēlreiz tikpat. Ja iesnas ir zīdainim, jau pirmajās dienās vajadzētu būt saziņā ar ārstu; ja tās ir lielākam bērnam un nepāriet nedēļas laikā, vēlams konsultēties ar ārstu. Tūskai un iesnām var būt arī citi iemesli, ne tikai saaukstēšanās, piemēram, alerģija vai deguna starpsienas veidojuma īpatnības.
Ja iesnas ir saaukstēšanās vīrusu izraisītas, antibiotikas to ārstēšanā nelieto. Viens no veidiem, kā noteikt, vai iesnu cēlonis nav bakteriāla infekcija, ir asinsanalīzes. Taču tās var nesniegt precīzu atbildi, jo deguna, ausu un kakla saslimšanas var būt ļoti norobežotas, piemēram, infekcija tikai deguna blakusdobumos vai vidusauss ejā, un analīzēs tās izraisītājs var neparādīties. Jāņem vērā visas slimības izpausmes.
