Iesnas – no medikamentiem? 1
Daudzi pretiesnu līdzekļi sniedz mirklīgu atvieglojumu, bet, tos lietojot neapdomīgi, var iedzīvoties smagākās kaitēs.
Kurš gan nezina, cik labi elpošanu atvieglo asinsvadus sašaurinoši deguna pilieni un aerosoli. Diemžēl daudzi neņem vērā, ka šīs zāles nedrīkst lietot ilgāk par 5 – 7 dienām, un izpūš vai izpilina vairākas pudelītes mēnesī, līdz iesnas kļūst hroniskas un rodas vēlme izmantot zāles arvien vairāk un biežāk. Laikus neattopoties, nevēlamais paradums mēdz beigties ar deguna gļotādas atrofiju un ožas zudumu.
Kā novērojusi ausu, kakla un deguna ārste Ramona Markuse, no medikamentozajām iesnām pārsvarā cieš jauni un aizņemti cilvēki, kuriem aizlikts deguns un tā pilēšana traucē darbā, karjeras veidošanā un izklaidēs.
“Daudzi zina par risku, pārmērīgi lietojot šīs zāles, taču, vēloties just komfortu, nespēj atbrīvoties no atkarības. Reizēm pacienti cer, ka, izmantojot bērniem paredzētos pilienus, kuros ir mazāka ķīmisko vielu koncentrācija, nekas slikts nenotiks, taču pēc pastāvīgas lietošanas pieradums veidojas arī pret tiem,” liecina dakteres pieredze.
Ksilometazolīnam, nafazolīnam un citām atkarību izraisošajām ķīmiskajām vielām ir pievienots arī mentols, eikalipts, kampareļļa, kas atvieglo elpošanu un rada labsajūtu, kairinot nervu galus un ožas receptorus. Šo medikamentu sastāvā mēdz būt ne vien dažādas eļļas, bet arī jūras ūdens, lai vienlaikus būtu arī mitrinoša iedarbība.
“Asinsvadus sašaurinošie deguna pilieni un aerosoli ietekmē nervu galus, asinsvadus un gļotādu, kā arī simpatisko un parasimpatisko nervu sistēmu,” skaidro daktere Markuse. “Daudzie elpošanas “dalībnieki” pastāvīgā medikamentu ietekmē apjūk un sāk darboties nepareizi. Pastiprināti tiek ražotas gļotas, ar kurām aplīp paralizētais skropstiņepitēlijs, kas vairs neattīra ieelpoto gaisu no putekļiem un mikrobiem. Sašaurinātie asinsvadi nespēj paplašināties, tādēļ deguna gļotādai pietrūkst skābekļa, mainās imūnšūnu un gļotādas šūnu darbība. Turklāt šie medikamenti var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un nervozitāti.”
Atmetot kaitīgo zāļu lietošanas ieradumu, degunu jāsāk “pāraudzināt”. Vissliktākā pašsajūta būs pirmajās trīs dienās – iespējamas galvassāpes, nemiers un uzbudinājums. No zālēm var mēģināt atteikties pakāpeniski, piemēram, vispirms tās pārtraucot lietot pa dienu vai arī pa nakti. Pārvarēt atkarību palīdzēs gaisa mitrināšana, fiziskas aktivitātes – kaut vai pastaigas gar jūru, pa parku vai mežu. Vēlams skalot degunu ar sāls šķīdumu un lietot mitrinošas ziedes. Ārstēšanas efektivitāte atkarīga no zāļu lietošanas ilguma un biežuma, kā arī no pašdisciplīnas.
Smagākos gadījumos nevar iztikt bez ārsta izrakstītiem glikokortikoīdu pilieniem vai tabletēm, medikamentu injekcijām deguna gliemežnīcās. Dažkārt veic operāciju, daļēji noņemot sabiezējušo gļotādu, lai atbrīvotu ceļu gaisam.
