Anda Līce: Kopš pasauli ir piemeklējis Covid-19, bunkuri no mežiem ir pārcēlušies uz cilvēku galvām 24
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divdesmitajā gadsimtā bunkurus ierīkoja dziļi zem zemes, visbiežāk mežainos apvidos. Gan Otrā pasaules kara bunkuri, gan padomju slepenais bunkurs Līgatnē tagad ir iekļauti tūrisma maršrutos.
Kopš pasauli ir piemeklējis Covid-19, bunkuri no mežiem ir pārcēlušies uz cilvēku galvām, tas ir, domāšanu.
Ļoti daudzi šodien dzīvo ieslodzīti dubultbailēs. Cilvēki baidās gan no vīrusa, gan vakcinācijas, tā tiešām ir mokoša sajūta. Šķiet, vienīgi vīrusa noliedzēji un sazvērestības teoriju piekritēji nebaidās ne no kā.
Arī no tā, ka var nonākt valsts drošības sargātāju redzeslaukā. Viņi sevi iedomājas par pretestības kustības dalībniekiem, kuri cīnās pret tā saucamo pasaules valdību un tās uzpirktām vietējām varām. Piederība tādai grupai stiprina apziņu, ka esi atradis domubiedrus, kuri vienīgie zina un sludina pēdējo patiesību.
Nedz izglītība, nedz profesija nav šķērslis, lai pieslietos tiem, kas ir nemierā ar visu, ko dara valstu valdības, starptautiskās veselības organizācijas, zinātnieki un ko saka veselais saprāts.
Pat satriecošos dokumentālos kadrus no slimnīcu nodaļām ar kovidslimniekiem un intervijas ar vīrusu izslimojušajiem “svētā kara” dalībnieki sauc par propagandu.
Tā kā sazvērestības teorijas sēj bailes, šķeļ sabiedrību un provocē neiecietību, tās ir ideāls ierocis politiķu un izlūkdienestu rokās. Nav šaubu, būs valstis, kuru valdības izmantos pašreizējo apjukumu, lai īstenotu savus tīkojumus.
Ir svarīgi saprast, kas ir šie bunkuru ļaudis. Cilvēku psihes pētniekiem jāiepazīstina sabiedrība ar viņu psiholoģisko portretu, kas ar šiem cilvēkiem ir noticis, kurā brīdī viņi ir sajutušies naidīgā ielenkumā.
Kāpēc viņi ir tik agresīvi un diskutēt nespējīgi, un vai tas attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas skar pandēmiju un vakcināciju?
Varbūt tam ir vistiešākais sakars ar kādām novirzēm psihē vai arī šādā veidā tiek izpaustas dzīves laikā visas uzkrātās un pašu sarūpētās neveiksmes?
Agresīvais mazākums sāk diktēt noteikumus vairākumam. Adekvāti cilvēki konfliktus parasti mēģina risināt mierīgā pārrunu ceļā, taču ar ļaudīm, kuriem kāda ideja ir kļuvusi par reliģisko pārliecību, īstenībā – apsēstību, saruna vispār nav iespējama.
Nevar būt, ka vienīgais risinājums ir pilsoņu karš, kas, starp citu, ne vienā vien ģimenē jau notiek.
Es lasu sarunu (“Latvijas Avīzes” 28. jūlija numurā) ar kardiologu Robertu Federu par pašreizējo situāciju.
“Agresija un terors pret ārstiem ir neizmērojams. Ārsti, kuri aicina cilvēkus vakcinēties, saņem arī nāves draudus,” viņš saka.
Nozombētie kungi un biedri, kad jums uzbruks kāda smaga slimība, jūs taču pirmie skriesiet pie šiem dakteriem!
