Ieslodzītajiem ļoti liela motivācija apgūt latviešu valodu, bet ir ierobežojumi 4
Ieslodzītajiem ir ļoti liela motivācija apgūt latviešu valodu, jo viņi labi saprot, ka bez tās ir grūti konkurēt darba tirgū vai tālāk izglītoties, intervijā aģentūrai BNS sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.
Viņa pastāstīja, ka latviešu valodas mācīšanas programmām cietumos nokomplektēt grupas nekad nav bijusi problēma un interese parasti ir lielāka nekā pieejamo vietu skaits. Arī rezultāti esot labi.
“Pagājušajā gadā latviešu valodu apguva aptuveni 300 cilvēku. Mūs ierobežoja arī vecuma cenzs, jo vienā no projektiem tas bija līdz 25 gadiem. Otrā projektā tie bija 29 gadi un mums tas jau bija kā svaiga gaisa malks, jo tā tiešām ir darbspējīgo cilvēku grupa, kuriem tas ir primāri vajadzīgs. Programmā arī nebija iesaistīti visi cietumi – tas bija Latgales, Kurzemes un Rīgas reģions,” teica Spure.
IeVP priekšniece gan norādīja, ka valsts valodas mācīšanas jautājumā dažādām valstīm ir dažādas pieejas.
“Piemēram, Igaunijā no valsts budžeta līdzekļiem, kuri tiek piešķirti ieslodzījuma vietām, ir paredzēta trīs mēnešu valsts valodas apmācība. Tas ļauj apgūt pamatu. Ja tu vēlies papildināt savas zināšanas tālāk, tad maksā jau pats. Mums diemžēl šāda atbalsta nav. Savulaik mēs šādu priekšlikumu virzījām, bet atbalstu neguvām. Tādēļ mēs katru gadu rakstām projektus un izmantojam iespējas, ja tādas rodas. Ļoti liels atbalsta mums ir arī Valsts izglītības attīstības aģentūra, sadarbībā ar kuru mēs arī īstenojam šo projektu,” skaidroja Spure.
