Ieskrienas “Mammadaba 16” 0
18. aprīlī, datumā, kad bija izsludināta pieteikšanās šā gada “Mammasdabas” spiningošanas čempionātam, pieteikumi nāca straumēm. Pirmajā dienā kopvērtējumam pieteicās vienpadsmit komandas, bet Lielauces ezera posmam trīs. Pēdējās dienās pirms čempionāta vai, kā mēdz teikt, pēdējā vagonā ielēca vēl trīs komandas.
Un tā 7. maija rītā atklāšanas parādē stājās septiņpadsmit komandas, no kurām trīspadsmit sāka cīņu par lielo balvu – veiksmīga makšķernieka komplektu no “Eholotes.lv” sadarbībā ar “Lowrance”. Bet savus spēkus spiningošanas gudrībās Lielauces posmā pierādīt bija nolēmušas četras komandas.
Šogad čempionātā ieviesti vairāki jauninājumi – noķertās līdakas vairs nesver, bet mēra īpašās, šim nolūkam izgatavotās mērsilēs. Mērsilē ievietotā līdaka tiek nomērīta, nofotografēta, tās garums un noķeršanas laiks fiksēts lomu lapā, un līdaka tiek atlaista atpakaļ dzimtajā stihijā. Sacensību rīkotāji “Latvijas valsts meži”, kuri slaveni ar savām zaļajām aktivitātēm, rūpēs par savu apsaimniekoto ūdeņu ilgtspējību un zivju resursu pavairošanu ezeros iesākuši jaunu akciju ar nosaukumu “Atlaid Mammu”. Čempionāta dalībnieki ar lielu sajūsmu un entuziasmu pievienojās šim pasākumam.
Pēc lomu lapu un īsu, lietišķu instrukciju saņemšanas astotajā rīta stundā septiņpadsmit laivas ar skubu devās ezerā. Diena gan neko labu lomu ziņā nesolīja, zilajā debess jumā spīdēja balta saule, kuras karstie stari pāris stundas pēc starta noslāpēja arī nelielo rīta vēju, un ezera virsma kļuva gluda kā spogulis. Sacensību dalībnieki mainīja vietas, mānekļus, tvičoja un velcēja, pa kādai līdaciņai jau pieķērās, bet tās gandrīz visas bija zemmēra vai, izsakoties copmaņu valodā, kriminālās.
Ezera pazinēji par to gan pārāk daudz neuztraucās, bet gaidīja pievakari, kad Lielauces ezera līdakām parasti uzrodoties apetīte un tās kļūstot krietni vien aktīvākas. Vai nu tiešām līdakas savu maltīti ietur noteiktā stundā, vai uznākušais nelielais vējiņš, kas nedaudz saņirbināja ezera gludo spoguli, un nelielie mākonīši, kuri reizēm aizsedza saules ripu, bet ap diviem pēcpusdienā līdakas tiešām kļuva aktīvākas. Veiklākie un prasmīgākie stundas laikā līdz finišam pamanījās noķert pat divas un trīs mēra līdakas, gūstot komandai tik nepieciešamos punktus. Un kā nu ne, ja, vērtējot lomu, pieveiktās līdakas garums centimetros tiek kāpināts kvadrātā, bet gala rezultātu dod šo kāpinājumu summa, kurai pieskaitīts asaru svars gramos. Kā apliecinājums līdaku pēcpusdienas uzkošanās priekam – Edgara Sērmolīša nepilnu stundu pirms finiša piemānītā lielākā, septiņdesmit centimetrus garā līdaka, kura kopā ar mazāku ciltsmāsu viņa komandai “Saldalus” kopā ar pārinieku Gintu Krastiņu atnesa augsto trešo vietu. Edgaram par lielāko līdaku tika arī veicināšanas balva no makšķernieku veikala “Copes lietas pie Uģa”. Otrā vieta dramatiskā cīniņā komandai “Bērzi”, kurā startēja un savu meistarību apliecināja Rinalds un Zigmārs Bērziņi, bet iepriekšējā čempionāta uzvarētāji “Emīlija-Talsi” ar Romaldu Ribuzulu un Mārtiņu Reku burtiski pēdējos metros parādīja, kas ir kas, un visu sacensību dalībnieku acu priekšā pāris metrus no laivu bāzes iesmēla uztveramajā tīkliņā pirmo vietu nesošo ceturto līdaku.
Gribu uzslavēt vienīgo dāmu vīru vidū Kristīni Āboltiņu no komandas “Vizulīši”, kura kopā ar komandas biedru Māri Kārkliņu smagā darbā izkapāja krietnu pulku ducīgu asarpuiku, izkļūstot no nullītes un gūstot vērtīgus punktus. Bet viss taču vēl ir priekšā, sacensību dalībniekus gaida vēl pieci notikumiem bagāti posmi, nākamais 4. jūnijā Kaņierī.
