“Ja pienāks X stunda, tad labi zināt, kas darāms” – Ieskats Vidzemes Zemessardzes brigādes dzīvē 104
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairākus mēnešus zināms, ka šā gada “iesaukums” Zemessardzes visās brigādēs noritējis daudz efektīvāk, masveidīgāk un kā apgalvo visi – sākot ar instruktoriem līdz katram jaunajam zemessargam –, uzsākto apmācību procesu pavada īsta interese par karavīra iemaņu apgūšanu. Zemessargu instruktori šā gada jaunpienācējus nodēvējuši par Ukrainas papildinājumu.
Nav noslēpums, ka tieši Krievijas sāktais lielais karš ar masveida uzbrukumu Ukrainai šā gada 24. februārī noteicis tik prāva skaita Latvijas pilsoņu izšķiršanos pievienoties mūsu valsts lielākajai Bruņoto Spēku sastāvdaļai. Kā var noprast, tagad pieteikties Zemessardzē nolēmuši daudzi cilvēki vidējā un nedaudz jaunākā vecumā, kas atbildīgi izturas pret savu pienākumu sniegt ieguldījumu Latvijas drošībā. Viņus nenākas skubināt un pierunāt klausīties instruktoru teiktajā.
Šā gada iesaukumu kā pozitīvāku salīdzinājumā ar citu gadu papildinājumu raksturojuši vairāki “Zemessarga” iztaujātie jauno zemessargu instruktori.
“Sadales tīklu” inženiera gaitas
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljonu jaunpienācēji jau tikuši pāri pusei no pamatapmācības programmas. Nesen viņi šāvuši un mācījušies darboties vienībā lauka apstākļos – aizvadīts lauka kaujas iemaņu kurss.
“Nē, man nekas nav bijis grūti. Sašāvu pat ļoti labi. Ierocim – triecienšautenei AK-47 – nav ne vainas, nedz smaga, nedz neērta. Es ar to labi tieku galā,” tā “Zemessargam” stāstīja 36 gadus vecais uzņēmuma “Sadales tīkls” elektroinženieris Artūrs Platačs no Zemessardzes 36. kājnieku bataljona.
Viņa izvēle papildināt zemessargu saimi neesot pārsteigums, jo arī Artūra tēvs bijis zemessargs, un dēlam atlicis vienkārši turpināt ģimenes tradīcijas. “Vai jūsu izvēli tomēr nenoteica darba devējs “Sadales tīkls”, kas tagad veido savas zemessargu vienības, kas nepieciešamības gadījumā būtu gatavas profesionāli aizsargāt uzņēmuma objektus?” – “Tas atbilst patiesībai par piecdesmit procentiem, bet otrus piecdesmit deva manis paša vēlēšanās iestāties Zemessardzē. Es domāju par šo soli diezgan daudz un nonācu pie atziņas, ka man jāapgūst jaunas prasmes un iemaņas, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāvēt Latviju.”
Artūrs ar gandarījumu atcerējās ceturto piegājienu mācībās – lauka kaujas iemaņas un šaušanu, viss bijis teicami, laiks labs, rezultāti arī. Protams, par nākotni un specializēšanos Zemessardzē runāt vēl par agru. Jāpabeidz pamatapmācības kurss. Turpinot gaitas šajā dienestā, arī varēs labi saprast, kādu specialitāti izvēlētos, lai dotu savu vislielāko ieguldījumu valsts aizsardzībā.
No Daugavpils uz Madonu
Arī daugavpilietis Renārs Jasāns (31) uzskata, ka ceļu uz Zemessardzi atradis ļoti atbildīgi un pareizajā laikā. Darba gaitas viņam saistās ar valsts probācijas dienestu. “Domāju un sapratu, ka laiks kaut ko uzzināt no militārās sfēras, un, ja pienāks tā saucamā X stunda, tad labi zināt, kas darāms. Manu izvēli iestāties Madonas bataljonā noteica tas, ka vēlējos nonākt latviskā vienībā, turklāt šajā pilsētā dzīvo mans draugs Matīss Butāns.
Iestājāmies abi. Godīgi sakot, es runāju par sevi, ne jau viss man izdodas pavisam viegli, taču pie rezultāta teicami palīdz tikt instruktori.” – “Ko jūs pašlaik visaugstāk vērtējat Zemessardzē?” – “Tā noteikti ir biedru vienotība. Katrs pats par sevi viens pats faktiski ir nenozīmīgs elements, svarīgi saprast, ka te visi ir vienas lielas saliedētas komandas daļa.”
Renārs pastāstīja par mājinieku atbalstu. Vispirms tas saņemts no viņa dzīvesbiedres, kas tagad, pēc jaunā zemessarga teiktā, jūtoties drošāk. Zina, ka līdzās ir zemessargs, kas apdraudējuma gadījumā labi zinās, kā rīkoties. “Pirms šīs izvēles viens otrs mans radinieks, kas agrāk dienējis armijā, nedaudz mani pabiedēja, stāstot, ka dienests neesot viegla pastaiga vai izklaide. Tomēr tas mani nesamulsināja,” ar gandarījumu atzina Renārs.
Instruktores pozitīvais vērtējums
Pieredzējusī instruktore Zemessardzes 26. kājnieku bataljona štāba komunikācijas nodaļas vecākā speciāliste Aira Ločmele par pamatapmācības nometni izteicās, ka tā esot tāda pati kā iepriekšējos gados, taču atzina, ka tagad Zemessardzē esot pieteikušies daudzi cilvēki ar ļoti nopietnu motivāciju.
Ar šādiem cilvēkiem esot prieks strādāt, neviens nav jāpierunā kaut ko izdarīt vai klausīties instruktoru teiktajā. Vienlaikus vajagot atcerēties, ka, izejot pamatapmācību, šie cilvēki būs ieguvuši tikai pašas pirmās militārās prasmes. Pēc tam, nonākuši savos bataljonos, viņi varēs specializēties un kļūt jau par nākamā līmeņa karavīriem.
