Ieskats pasaules kultūrmelleņu tirgū 0
Tirgus analītiķi spriež, ka daudzās valstīs kultūrmelleņu piedāvājums ir labi līdzsvarots ar pieprasījumu. Tādējādi cenas tirgū samazinās, it sevišķi vasaras mēnešos, kad ražu vāc vienlaikus vairākās valstīs un reģionos. Šogad redzējām to arī Latvijas tirgū. Pirmo reizi lielveikalos bija vērojams tik plašs vietējo ogu piedāvājums par patērētājam draudzīgu cenu.
Nīderlandē septembrī vāc pēdējās ogas
Nīderlandē kultūrmelleņu ražas vākšana turpinājās līdz septembra vidum. Šogad šeit tika novākta rekordraža, kaut gan karstuma dēļ jūlijā kādu laiku bija problēmas ar kvalitāti (ogas bija piecepušās). Bet pēdējās vākšanas nedēļās kvalitāte bija ļoti laba.
Jūlijā ražotāja cena noslīdēja līdz 4 eiro/kg, bet vēlāk pacēlās augstāk un septembra sākumā sasniedza 5 eiro/kg. Audzētāji ļoti ātri ievēroja, ka Peru strauji kļūst par lielu eksportētāju, un mellenes no šīs valsts tika gaidītas jau septembra vidū. Nīderlande eksportē vietējās kultūrmellenes galvenokārt uz Vāciju, Angliju un Skandināvijas valstīm.
Beļģijā cenas atkal stabilizējās
Septembra sākumā Beļģijas audzētāji vāca pēdējo ražu no vēlīnām šķirnēm. Arī šeit vēlīno šķirņu raža bija cietusi vasaras karstuma dēļ, ziņo, ka pat 20% ogu bija izžuvušas vai sacepušās uz zariem. Augusta sākumā cenas bija zemas, ap 4 eiro/kg, bet septembra sākumā tās stabilizējās ap 8 eiro/kg līmenī. Tika prognozēts, ka cenas paliks nemainīgas līdz sezonas beigām.
Vācijā neaudzē vēlīnās šķirnes
Arī Vācijā kultūrmelleņu sezona septembrī strauji tuvojās beigām. Piedāvājums samazinājās, un cenas cēlās ik nedēļu. To skaidro ar to, ka lielākajā šo ogu audzēšanas reģionā Vācijā Līneburgas tīrelī vienkārši neaudzē vēlīnās šķirnes, tostarp ‘Liberty’ un ‘Elisabeth’. Citiem audzēšanas reģioniem Vācijas tirgū ir maza loma.
Samazinoties vietējam piedāvājumam, Vācijas tirgū ienāca lieli kultūrmelleņu daudzumi no Polijas. Vairumtirdzniecības cenas augusta beigās bija ap 3 eiro par 500 g iesaiņojumu, bet vietējās vācu ogas bija būtiski dārgākas. Pēc tirgotāju vārdiem, silts laiks augustā faktiski neietekmēja pieprasījumu pēc kultūrmellenēm, kā tas mēdz būt ar citiem dārzkopības produktiem. Kultūrmellenes tiek piedāvātas mazumtirdzniecībā cauru gadu, un to pārdošanas apjomi ir samērā stabili neatkarīgi no laika apstākļiem.
Francijā kultūrmelleņu patēriņš palielinās, bet atpaliek no citām valstīm
Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc kultūrmellenēm Francijā strauji palielinājās, tomēr patēriņš vēl atpaliek no citām Eiropas valstīm, piemēram, Skandināvijas. Piedāvājumam palielinoties, mazumtirdzniecības cenas kļūst pievilcīgākas.
Francijā kultūrmellenes vāc jūnijā un jūlijā, bet augustā veikalos redz pārsvarā poļu preci. Septembrī ienāk ogas no Peru, Argentīnas un Čīles, šīs piegādes turpinās līdz decembra beigām. Ar gadumiju tirgū atkal parādās ogas no Marokas un Spānijas.
Spānijā turpinās sezona valsts ziemeļu daļā
Spānijā septembra sākumā kultūrmellenes vāca valsts ziemeļu daļā, kur tās visvairāk audzē vasaras mēnešos. Valsts lielākajā ražošanas reģionā Huelvā raža vēl tika gaidīta, bet smagas lietavas (400 mm divu dienu laikā) 13. un 14. septembrī pamatīgi sabojāja augus un ražu.
Valsts ziemeļdaļā kultūrmelleņu ražu sāk vākt jūnijā ar šķirni ‘Duke’, septembrī un oktobrī vāc šķirni ‘Aurora’, bet novembra sākumā pienāk laiks šķirnei ‘Centra Blue’. Pēc diviem sliktas ražas gadiem lietainā un tumšā laika dēļ kultūrmellenes no Spānijas ziemeļiem ir zaudējušas savu tirgus daļu. Šogad pārdošanas apjomi ir atjaunojušies, pateicoties labvēlīgākiem laika apstākļiem. Septembra sākumā cenas bija stabilas, jo raža Ziemeļāfrikas valstīs un Spānijas dienvidos jau bija beigusies. Spānijā kultūrmellenes tagad ir kļuvušas par masu produktu, kas nodrošina stabilu pieprasījumu. Audzēšanas platības Spānijas ziemeļdaļā turpina nedaudz palielināties.
Itālijā kultūrmellenes maksāja 11–13 eiro/kg
Itālijā kultūrmelleņu sezona turpinās no februāra līdz novembrim, bet visvairāk ražas novāc jūlijā un augustā. 75% visas ražas tiek eksportēta. Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Šveice, Austrija un Anglija. Septembra sākumā vairumtirdzniecības cena sasniedza 11–13 eiro/kg.
Kultūrmelleņu patēriņš palielinās, bet paliek zems salīdzinājumā ar citām valstīm, kur šīs ogas tiek marķētas kā superfood. Pateicoties šo ogu popularitātei Eiropas tirgū, audzēšanas platības Itālijā palielinājās no 275 ha 2010. gadā līdz 1100 ha 2018. gadā.
Itālijā kultūrmellenes audzē galvenokārt valsts ziemeļdaļā, bet nedaudz ražo arī Toskānā un Lazio, kā arī Kalabrijā un Apūlijā.
Polijā tirgus atjaunojas pēc sliktiem laikapstākļiem
Pirms kāda laika šķita, ka šogad kultūrmelleņu sezona Polijā sāksies agrāk nekā parasti, bet tas nenotika laika apstākļu dēļ. Laikam uzlabojoties, septembra sākumā ogas tika lasītas pietiekami lielā daudzumā un eksportētas uz citām valstīm. Kaut gan vidējā ražība šogad ir zemāka laikapstākļu dēļ, kopraža, pateicoties stādījumu paplašināšanai, solās būt lielāka par 6000 t, kas iegūtas 2018. gadā. Lielākā ražas daļa ir paredzēta eksportam uz citām Eiropas valstīm, bet nelieli daudzumi tiek eksportēti arī uz Tuvajiem Austrumiem.
Šogad ogu sezona ir ilgāka nekā parasti, tāpēc augusta beigās cenas bija zemākas nekā 2018. gadā.
Ukraina ieņem otro vietu pasaulē kultūrmelleņu platību paplašināšanā
2018. gadā Ukrainā tika ierīkoti ap 1000 ha kultūrmelleņu stādījumu, straujāk paplašina platības tikai Peru. Tiek prognozēts, ka kultūrmelleņu eksports no Ukrainas šogad sasniegs 5000 tonnu. Pagaidām Ukrainas ražotājiem trūkst pieredzes kvalitātes nodrošināšanai, bet Latvijas audzētājiem jābūt gataviem tam, ka konkurence tirgū tikai palielināsies. Arī Ukrainā lielas problēmas rada darbaroku trūkums ražas novākšanai.
Latvijā kultūrmelleņu patēriņu veicina samazinātais PVN
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, šogad VPM maksājumam tika pieteikti gandrīz 375 ha kultūrmelleņu jeb par 57 ha vairāk nekā 2018. gadā (platību pieaugums 15%). Savukārt pēc CSP datiem, kultūrmelleņu kopraža 2018. gadā sasniedza 457 t, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2015. gadā (240 t).
Šogad, pēc ražotāju atziņām, raža un ogu kvalitāte ir augsta, bet, pateicoties samazinātajai PVN likmei vietējiem augļiem un dārzeņiem, mazumtirdzniecības cena ir draudzīgāka patērētājiem un veicina pārdošanas apjomus. Lielveikalos vietējās ogas tika piedāvātas līdz šim nepieredzēti plašā izvēlē.
Dienvidāfrikā ražas apjomi vēl nesasniedz maksimumu
Tā kā ogas no Čīles parādās Eiropas tirgū septembrī un oktobrī, Dienvidāfrikas ražotāji cenšas izmantot pārtraukumu starp vietējo un importēto ražu, lai piepildītu Eiropas tirgu. Lielākā daļa Dienvidāfrikas kultūrmelleņu ir paredzēta eksportam uz Angliju un citām Eiropas valstīm. Nedaudz tiek eksportēts uz Tuvajiem Austrumiem un Indijas okeāna valstīm. Pērn eksporta apjomi sasniedza 8000 t. Liela daļa stādījumu vēl ir jauni, tāpēc tiek prognozēts būtisks kopražas pieaugums nākamajos gados.
Līdz šim kultūrmelleņu nozari noteica trīs lielas firmas ar stingru ražošanas un pārdošanas kontroli. Pēdējā laikā tirgū ienāk jauni dalībnieki ar elastīgākiem biznesa modeļiem. Viņi eksportē savu preci uz ES. Audzētāji investē šķirnēs, kas labāk pacieš karstumu. Tās ir dārgas, bet labi atmaksājas. Valsts lauksaimniecībā kultūrmelleņu nozare attīstās visstraujāk. Ogu vākšana prasa daudz roku darba, tāpēc kultūrmelleņu audzētāji rada daudz darba vietu. Piecu gadu laikā tika radīts 4000 jaunu darba vietu.
Lielākie izaicinājumi ir augstie muitas tarifi vairākās Āzijas valstīs un tas, ka Ķīnas tirgus ir vēl joprojām slēgts Dienvidāfrikas kultūrmellenēm.
Peru strauji palielina eksportu
Kultūrmellenes no Peru tika eksportētas uz ASV kopš augusta sākuma. Laika apstākļi šogad bija labi, un tiek prognozēts, ka piegādes turpināsies līdz marta sākumam. Tiek prognozēts straujš eksporta apjomu pieaugums uz ASV un Kanādu, tāpat palielinās eksports uz Ķīnu. Šogad kultūrmelleņu eksporta apjomi ir palielinājušies par 35% – līdz 100 tūkst. t. Ražotāju plānos ir tuvākajos gados apsteigt Čīles kolēģus un kļūt par lielākajiem kultūrmelleņu eksportētājiem pasaulē. Ik gadu tiek ierīkoti gandrīz 2000 ha jaunu kultūrmelleņu stādījumu.
Ziemeļamerika pārslēdzas no pašaudzētām ogām uz importa sezonu
Kanādā, Britu Kolumbijā kultūrmelleņu novākšana septembrī gāja uz beigām, uz augiem palika tikai ap 10% nenovākto ogu. Šogad vākšana bija sākusies 10 dienas agrāk nekā parasti – jau jūnija beigās. Parasti tā ilgst līdz septembra vidum, bet šogad beidzās agrāk. Kvebekā un okeāna piekrastē tā turpinājās vēl dažas nedēļas – līdz septembra beigām.
ASV Oregonas pavalstī kultūrmelleņu ražas apjomi septembra sākumā sāka samazināties. Tāpat samazinājās arī ražas atlikumi Vašingtonā. Mičiganas pavalstī ražas vākšana gāja pilnā sparā, bet karstuma dēļ daudzumi samazinājās un ogu kvalitāte pasliktinājās.
Pieprasījums pēc ogām turpina augt, bet vairs ne tik ļoti. Piegādes ir līdzsvarojušās ar pieprasījumu, bet jārēķinās, ka jūlijā ražu vienlaikus vāc vairākos reģionos. Vasaras beigās piedāvājums samazinājās un cenas uzlabojās. Tika gaidīts, ka imports no Čīles un Argentīnas sāksies septembra vidū un turpināsies līdz aprīlim. Kā jau teikts, Peru apsteidza savas kaimiņvalstis un ienāca ASV tirgū nedaudz agrāk.
Austrālijā liels piedāvājums, zemas mazumtirdzniecības cenas
Pateicoties labiem laika apstākļiem, Austrālijā palielinājās kultūrmelleņu piedāvājums. Lielveikalos ogas augusta beigās piedāvāja par 2,50 AUD par 125 g. Pērn kultūrmelleņu ražošana Austrālijā palielinājās par 42%, savukārt eksports samazinājās par 38%. Daudz ogu tiek importēts no Jaunzēlandes.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
