Šķirnes, cenas un tehnoloģijas. Ieskats 2018. gada ābolu sezonā 0
Edgars Rubauskis, Dārzkopības institūts
Katrs ābolu gads nāk ar jaunu pieredzi, novērojumiem un iespējām. To visu interesentiem bija iespēja skatīt savām acīm. Visos Latvijas reģionos augļkopju saimniecībās tika rīkotas lauka dienas. Tas bija iespējams Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstītajos demonstrējumos: Ābeļu šķirņu ražība, augļu kvalitāte un darba patēriņš vainaga veidošanā uz dažādiem ābeļu potcelmiem un Jauno, kraupja izturīgo ābeļu šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos.
Arī turpmākos četrus gadus šīs saimniecības būs pieejamas visiem interesentiem. Precīzāka informācija būs atrodama augļkopības zināšanu un tehnoloģiju pārneses centra mājas lapā fruittechcentre.eu, kur tā būs atrodama, sākot ar februāri. Demonstrējumu projektā viens no sadarbības partneriem ir Latvijas Augļkopju asociācija, kuras biedri saņem informāciju par aktuālajiem pasākumiem savā elektroniskajā pastā.
Tāpat ceram, ka ar šiem demonstrējumiem, kur var skatīt jaunākās, izturīgākās un dažās nozīmēs labākās šķirnes, šķirņu potcelmu kombinācijas, ieteiktos vainagu veidošanas paņēmienus, tehnoloģiskos risinājumus, esam tuvāk katra saimniekošanas apstākļiem. Ar šiem pasākumiem attālumam līdz zināšanām ir jāsarūk, tām jākļūst pieejamākām un uzskatāmākām. Ceram, ka demonstrējuma saimniecības kļūs par specializētiem reģionālajiem centriem un saimnieki par zinošiem un ciešā kontaktā ar pētniekiem spēs nodot zināšanas interesentiem arī bez speciālu lauka dienu rīkošanas.
Projektu ietvaros organizētajās lauka dienās piedalās Dārzkopības institūta pētnieki, sniedzot jaunāko informāciju, komentējot un demonstrējot piemērotāko, efektīvāko praksi un pieredzi.
Augļu cenu ietekmējošie faktori
Nav nekāds noslēpums, ka ābolu cenu nosaka vairāki faktori. Viens no nozīmīgākajiem ir ražas lielums un augļu cena Polijā, viņu augļu pieejamība Latvijas veikalos un tirgos. 2018. gadā Polijā iegūta rekordaugsta ābolu raža – ap 5 milj. tonnu ābolu. Pērn ražu un cenu Polijā stipri ietekmēja temperatūras svārstības miera periodā un salnas. Iepriekšējās sezonās iegūtā raža bija 3 milj. tonnu robežās, kas tobrīd arī tika uzskatīta par lielu.
Vēl viens no faktoriem ir salīdzinoši augstā gaisa temperatūra šajā vasarā, kas pasteidzināja augļu ienākšanos. Piemēram, saldo ķiršu ražas sezona Polijā faktiski tika saīsināta (tāpat kā Latvijā tā tika pasteidzināta un saīsināta), ļoti daudzām šķirnēm ienākoties vienlaikus. Tas izraisīja dramatisku ķiršu piedāvājuma pieaugumu un sekojošu cenu kritumu. To vērot varēja mūsu augļkopju un ekspertu vizītes laikā Polijā projekta InnoFruit ietvaros, tostarp iegriežoties arī lielākajā dārzkopības ražojumu vairumtirgū Bronisze Varšavas pievārtē. Tad ķiršu cena vienas diennakts laikā samazinājās vairāk nekā divas reizes – no 8 zlotiem/kg līdz pat 3 zlotiem/kg. Kaut kas līdzīgs bija arī ar zemenēm.
Polija kā viena no lielākajām ābolu ražotājvalstīm Eiropā ābolu cenas Lietuvā ietekmē vēl vairāk nekā Latvijā. Tās būs līdzīgas kā aizpērn – tā prognozē Lietuvā. Faktiski tādas cenas ir tuvas ābolu audzēšanas pašizmaksai, dažkārt pat mazākas. Šeit noteikti būtiska nozīme ir audzēto šķirņu sortimentam. Lietuvā cenšas ražošanā izmantot tās pašas ražīgās šķirnes, kas atrodamas Polijas dārzos. Lielākoties produktīvās šķirnes ir mazāk izturīgas pret kraupja ierosinātājiem, kas nozīmē lielāku fungicīdu slogu dārzos. Ja šķirņu sortiments lietuviešiem ir tāds pats kā Polijā, tad veikalnieki, tirgotāji un arī pircēji uzdod jautājumu – kāpēc maksāt par vienu un to pašu šķirni atšķirīgu cenu? Tādēļ, lai pircējs, kurš vēlas atšķirt un atbalstīt vietējo ražotāju, varētu iegādāties valstī audzētos augļus, būtu jāizmanto atšķirīgas, savas, šķirnes. Šim poļu kolēģu pētnieku paustajam viedoklim varu tikai piekrist.
Polijas dārzos sava veida renesansi gūst šķirne ‘Idared’, kas ir salīdzinoši robusta, ražīga, ne pārāk augstas kvalitātes augļiem un pats svarīgākais – ar samērā ilgu noturību veikalu plauktos. Pēdējais apsvērums jeb īpašība ir radījis šīs šķirnes pieprasījumu no tirgotāju puses.
Šķirnes
Izņemot šķirni ‘Auksis’, Latvijā tiek izmantots atšķirīgu šķirņu sortiments, lai gan tiek mēģināts ieviest ražošanā tādas dienvidu šķirnes kā ‘Ligol’, ‘Alwa’, ‘Delikates’, čehu ‘Rubīns’, ‘Bohēmija’ un dažas citas. Latvijā vairāk audzētās šķirnes ir veidotas Igaunijā, valstīs uz austrumiem no mums – Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstanā un Ukrainā. Šķirņu izvēlei pamatā ir ziemcietība. Noteikti mūsu sortimentā vairāk būtu jāiekļauj Latvijas izcelsmes šķirnes, tostarp jaunās, slimību (kraupja ierosinātāju) izturīgās šķirnes vai arī jau pircēju pieprasītās vecumvecās zināmās šķirnes, tikai audzējot un izmantojot jaunus paņēmienus un risinājumus, kas celtu to produktivitāti, ātrražību un uzglabāšanas iespējas. Tas tad būtu arī iemesls pircējam izvēlēties vietējos, Latvijā audzētos augļus, iespējams, maksājot par tiem vairāk, jo to audzēšanā vajadzība pēc augu aizsardzības līdzekļiem bijusi minimāla. Jaunās un perspektīvās šķirnes tad arī tiek iekļautas demonstrējumos, tās piecu gadu laikā kopīgi skatīsim un vērtēsim. Tāpat vērtēsim arī tehnoloģisko risinājumu ietekmi uz šķirņu augšanu un ražošanu.
Dažām no jaunajām kraupja izturīgajām šķirnēm vērojamas pozitīvas iezīmes. ‘Dace’ stabilāku ziemu apstākļos ražo katru gadu. Noteikti no svara ir šīs šķirnes īpašība pašai nomest liekos augļaizmetņus, kas mazina ražošanas periodiskumu. Augļi šai šķirnei kokā ir salīdzinoši noturīgi. Tomēr, lai augļi ilgāk glabātos, nedrīkst nokavēt to vākšanu. Šīs šķirnes augļiem ir salīdzinoši plāna miza, tādējādi tie vairāk pakļauti augļu bojājumiem, tostarp kaitēkļu radītiem. Augļu miziņas bojājumu gadījumā augļi bieži vien pūst. ‘Dace’ nav izturīga arī pret miltrasas bojājumiem, kas lielākā mērā šobrīd vērojams uz jaunajiem dzinumiem. Ja ‘Dacei’ tiek izmantots maza auguma potcelms, būtu jārūpējas par šīs šķirnes augšanu – dzinumu atjaunošanu, mēslošanu, mitrumu. Šķirnei augšana apsīkst uz maza auguma potcelma regulāru ražu ietekmē. Mazāk augšanas problēmu būs uz spēcīgāka auguma potcelma un auglīgās augsnēs.
Par šķirni ‘Roberts’ ir atšķirīgs vērtējums attiecībā uz tās ziemcietību pēdējo sezonu ietekmē. Vienā saimniecībā, kur, iespējams, izpaužas piejūras klimata ietekme un vienlaikus mēdz būt arī stingrākas ziemas, lielākā daļa jauno augu neizdzīvoja. Bet Latvijas austrumos – apstākļos ar stabilu ziemu – šī šķirne aug un ražo labi.
Šķirne ‘Gita’ ir ražīga, pat ļoti ražīga. Tādējādi var būt vērojams neliels ražošanas periodiskums, lai arī tiek norādīts, ka tā var ražot katru gadu, augļaizmetņiem pašizretinoties. Šķirnei nedrīkst nokavēt tās augļu vākšanu, jo tie var ātri pārgatavoties, samazinot iespēju augļus ilgāk uzglabāt. Ja raža bagātīga, sabiezinātā vainagā augļiem var nebūt virskrāsas. Lielas ražas apstākļos vēlama šīs šķirnes augļu dalīta vākšana, jo, neuzsākot pietiekami laikus vākt, vispirms nolasot lielākos augļus, gatavākie augļi var birt. Arī augļu kvalitāte lielas ražas apstākļos var būt ļoti atšķirīga. Ņemot vērā šīs šķirnes ienākšanās laiku, saprātīgi plānojams tās daudzums, proporcija dārzos vai arī darbaspēks ražas vākšanas laikā. Tas ir būtiski gadījumos, ja dārzā, stādot ‘Gitu’, jau ir tādas šķirnes, kas ienākas līdzīgos termiņos kā, piemēram, ‘Auksis’, ‘Orļiks’.
Par citām šķirnēm vairāk informācijas būs apkopots, noslēdzoties demonstrējumu ciklam. Dārzos atrodamas arī tādas jaunās šķirnes kā ‘Monta’, ‘Edīte’ un citas, kas vēl nav sākušas ražot vai prasa vairāk novērojumu, lai spriestu par to piemērotību.
Audzēšanas tehnoloģijas
Demonstrējumi saimniecībās sevišķi nozīmīgi ir tieši saimniecībām ar līdzīgiem apstākļiem. Skatot tehnoloģiskos risinājumus saimniecībās, redzams, ka tie dažkārt bija ļoti atkarīgi no augsnes īpašībām, reljefa, kā arī paša saimniecības īpašnieka pārliecības attiecībā uz procesiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.
Vienā no saimniecībām priekšroka turpmākiem stādījumiem tiks dota mazāka vai ļoti maza auguma potcelmiem kā P22 ar saimniecībā aprobētām šķirnēm, tostarp to pašu ‘Auksi’. Savukārt citās saimniecībās mazāk auglīgās augsnēs priekšroka tiek dota spēcīgāka (vidēja) auguma potcelmam, ierobežojot mēslošanu līdz minimumam un veidojot kokus pēc līdzīgiem principiem kā ābeles uz maza auguma potcelma. Tur augšana tiek nodrošināta ar regulāru ābeļu veidošanu pavasarī. Vienlaikus atsevišķām šķirnēm, veidojot vainagu tikai pavasarī, pieaugums ir pārlieku liels, sabiezinot vainagu ar jauniem dzinumiem, ūdenszariem. Tādā gadījumā veidošanu vajadzēt veikt arī vasarā – vainagu retinot, izlaužot un izgriežot nevajadzīgos, vainagu sabiezinošos zarus.
Vairākās saimniecībās tika veikti potējumi vainagā. Apmēram metra augstumā no zemes uz kādas nevēlamas šķirnes vai speciāli šim mērķim stādītas izturīgas šķirnes stumbra tika uzpotētas izvēlētās šķirnes. Tas tika veikts ar nolūku ātrāk ieviest, pārbaudīt savās saimniecībās jaunās, perspektīvās šķirnes. Tas tika darīts arī ar šķirnēm, kuru augļi ir kvalitatīvi, šķirne ražīga un labi glabājas, bet problēma būtu šo šķirņu stumbru izturība ziemā. Šāda problēma šķirnēm jau iepriekš dažkārt novērota paša saimniecībā.
Atsevišķos reģionos noteikti no svara bija konkurences mazināšana starp augļu kokiem un zālēm vai nezālēm augsnes mitruma izmantošanā apdobēs – ābeļu sakņu zonā. Tā nodrošinājums Kurzemē un Zemgalē 2018. gada sezonā bija kritiski zems, sevišķi vasaras otrajā pusē. Mitruma trūkums varēja nevēlami ietekmēt koku augumu, ražas kvalitāti – augļu lielumu, izraisot arī priekšlaicīgu augļu gatavošanos un pat biršanu. Šādu problēmu bija mazāk Vidzemē un Latgalē, iespējams, arī Kurzemes ziemeļu daļā, kur lietus mākoņi un nokrišņi vismaz laika prognozēs tika manīti biežāk.
Ļoti maldīgs ir priekšstats, ka zāle apdobēs rada noēnojumu, mazākus ūdens zudumus. Šādas sajūtas rodas, ja iebāžam roku zālē un sajūtam vēsumu un mitrumu. Tam visam ir skaidrojums. Zāle (nezāle), sevišķi viendīgļlapji, ir augi ar smalku sakņu sistēmu, kas izvietota aramkārtas virspusē un iesniedzas vēl labu gabalu uz sāniem apdobē no katra cera centra. Smalkā sakņu sistēma ļauj izmantot niecīgos ūdens resursus, kas tādējādi nenokļūst līdz augļaugu saknēm. Augu izdzīvošanas pamatā ir ūdens plūsma no saknēm uz lapām – transportējot minerālvielas utt.
Plūsmu nodrošina transpirācija, un ar roku sajūtam vēsumu un mitrumu (ūdeni) uz augu lapām un ap tām – ko tie patērējuši un novadījuši atmosfērā. No fizikas visi zina, ka ūdenim ir augsta siltumvadītspēja, tāpēc zāles masā sajūtam vēsumu. Diemžēl šis mitrums dienas laikā ļoti ātri tika zaudēts, iztvaikojot atmosfērā. Šādas karstas un sausas vasaras apstākļos noteikti ieguvējas bija tās saimniecības, kas veica apūdeņošanu vai vismaz uzturēja pietiekami platu, no apauguma brīvu apdobi, papildus to mulčējot (vismaz regulāri rušinot), kas kā sega neļāva ūdenim no augsnes kapilāriem iztvaikot tieši atmosfērā.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops decembra numurā
