Kāpēc tomāti nīkuļo? Lūk, dažu biežāko problēmu to audzēšanā apkopojums 1
Tomāti, gurķi un citi stādi no palodzēm un tirgus plačiem strauji pārceļas uz siltumnīcām, un tūliņ sākas pirmās bēdas – kaut kas dzeltē, neaug tik labi, kā gribētos, birst ziedi. Nevar saprast, kad mēslot un vai vispār iestādīts pareizi. Lūk, dažu biežāko problēmu apkopojums. Konsultē agronome Rita Staško.
1. Apdedzina saulē
Tomātiem uz lapām parādās balti plankumi, vēlāk kļūst sausi, līdzīgi papīram.
Šādi plankumi parādās gan tomātiem, gan gurķiem un citiem stādiem, kurus no ēnainākas vietas iznes siltumnīcā spilgtā saules gaismā, piemēram, ja augi tikko nocelti no palodzes istabā vai nopirkti tirgū un paturēti telpās. Arī tirgū nopirktie augi var būt vārgi, jo audzēti saspiesti, arī tiem bijis pamaz gaismas.
Pareizi būtu visus stādus pēc iestādīšanas (siltumnīcā vai uz lauka) pirmajās dienās noēnojumam piesegt ar agrotīklu. Tas uz lauka pasargās arī no vēja, kamēr augs aprod ar jaunajiem apstākļiem. Ja diena apmākusies, segumu siltumnīcā noņem. Ja saule atkal uzspīd, liek atpakaļ. Kad augs redzami saņēmies un sācis augt, piesegumu siltumnīcā noņem, bet uz lauka var atstāt.
Ja tomēr gadījušies apdegumi, tā nav liela nelaime.
Augs mazliet kavēsies attīstībā, kamēr tiks galā ar stresu, taču tad saņemsies un augs normāli.
2. Nabadzīga augsne
Apakšējās lapas dzeltē, stādi pabāli un aug lēnām.
Agronome saimnieko tikai ar bioloģiskajām metodēm un savās siltumnīcās augu barībai izmanto dažādas vircas un kūstmēslus.
Stādot siltumnīcā, augsni lāpstas dziļumā atmet un platajā vagā ieber kūtsmēslu sāni – aptuveni ķerru uz 1,5 m2 dobes. Mēslošanai izmanto pilnīgi svaigus govju mēslus, nevis satrūdējušos, kā dažādās pamācībās ieteikts. Satrūdējušu mēslu un komposta lielākais trūkums – ar tiem siltumnīcā var ienest maijvaboļu kāpurus, kas aprīs augu saknes. Turklāt svaigiem mēsliem ir augiem tīkama īpašība – tie silst. Tas sevišķi noderīgi, ja laiks pieturas vēss.
Virs kūtsmēsliem ber neitralizētu vai speciāli tomātu un gurķu stādīšanai sagatavotu kūdras substrātu, kurā stāda augus. Praksē pierādījies – nav nekas traks, ja saknes pieskaras svaigajiem kūtsmēsliem. Gurķu un tomātu barības vielu iznese no augsnes ražas laikā ir tik liela, ka no kūtsmēsliem rudenī nekas nepaliks pāri.
Arī zema temperatūra var būt iemesls, kāpēc augs nespēj uzņemt barības vielas un stāv uz vietas.
3. Ir pārāk karsts
Siltumnīcā ir slikta ventilācija un ir karsts.
Ja siltumnīcā gaisa temperatūra pārsniedz 30 °C, tomātiem nobirst ziedi un ražas nebūs. Arī gurķi bēdīgi nolaiž lapas.
Karstā laikā jātur vaļā gan durvis, gan lūkas. Ja ar to nav gana, karsto gaisu no telpas vislabāk izdzīt ar ventilatoru. Efektīvākie ir siltumnīcām paredzētie, taču der arī ventilatori, ar kuriem cilvēki paši dzesējas karstā laikā.
Dažkārt iesaka liet vagās aukstu ūdeni, lai telpā kļūtu vēsāks. Tas varētu temperatūru pazemināt uz brīdi, taču tad sākas jauna ķibele – ūdens iztvaikojot noslēgtajā telpā rada paaugstinātu mitrumu, kondensātu, kas tomātiem sevišķi kaitīgs. Gurķiem gan tas patiktu. Taču, ja siltumnīcā aug gurķi un tomāti vienkopus, jāiztop tomātiem.
Stikla un plēves siltumnīcas pret saules stariem mēdz nokaļķot. Nedrīkst kaļķot polikarbonāta siltumnīcas, jo tā var neglābjami sabojāt segumu.
