Iesildīties un skriet lēnām 0
Vidēji trīs reizes nedēļā pa vakariem skrienu krosu, bet nākamajās dienās pēc skrējiena ceļgalos izjūtu nogurumu. Par ko tas varētu liecināt?
Satraukumam nav pamata, uzsver sporta ārste Sandra Rozenštoka. Tā ir izplatīta problēma cilvēkiem, kas sākuši skriet vai arī palielina distances garumu. Nogurums ceļgalos ir saistīts ar muskuļu tonusu – tas ir paaugstināts un rada celī pārslodzi. Augšstilba muskuļi stiprinās zem ceļgala locītavas un slodzes laikā tā tiek nospriegota, ceļgala struktūras tuvinās. Tā rezultātā var iekaist muskuļu stiprināšanās vietas, kas skrienot tiek raustītas.
Lai izvairītos no saguruma un iekaisuma, ir pienācīgi jāiesildās. Tas nodrošinās labu muskuļu elastību un tonusu, kā arī pasargās no iespējamām problēmām skrējiena laikā. Ir mēreni jāizstaipa augšstilbi no visām četrām pusēm – no priekšas, aizmugures un abiem sāniem. Uzsākot skrējienu bez iesildīšanās, var rasties hipertonuss – sāpes muskuļos. Līdz ar to skriet kādu laiku nevarēs. Savukārt pēc treniņa ir atkal jāpastiepjas, lai ķermenis atslābinātos.
Svarīga ir arī apavu izvēle. Cilvēkiem, kas skrien trīs četras reizes nedēļā, krosenes jāmaina ik pēc diviem gadiem. Jāpērk speciāli rikšošanai paredzētās, jo tajās iestrādāti gaisa spilventiņi, kas veic amortizācijas funkciju un pasargā ceļgalu no liela trieciena.
Svarīgi iegādāties sev atbilstošākos apavus. Ierasts, ka tos piemēram sēdus, bet, lai nopirktu pareizās krosenes, jāpieceļas stāvus un nedaudz jāpatipina vai jāpietupjas, lai kājas tās sajustu un nosēstos pēdas velve. Pirms veikala apmeklējuma ieteicams nogriezt kāju nagus, jo citādi tie var radīt maldīgu iespaidu par to, vai apavi labi der.
Ja no ceļgalu noguruma vai sāpēm netiek vaļā jau krietnu laiku, jāmeklē ārsta palīdzība. Ar ielaistu kaiti ir daudz grūtāk tikt galā, nekā ar tikko pamanītu. Taču, ja pareizi iesildās un sāk skriet pakāpeniski, 70 procentos gadījumu viss ir labi un nekādām problēmām ar ceļgaliem nevajadzētu rasties.
