Iešāva autobusa šoferim galvā, bērnu acu priekšā 21
Šā gada 7. februārī 61 gadu vecais Aleksandrs mierīgi stūrēja uzņēmuma “Liepājas autobusu parks” 25. maršruta autobusu pa Liepāju. Plkst. 15.47, braucot pa Kārļa Zāles laukumu, pieturā pacēlis roku kāds vīrietis. Kā man sacīja šoferis, viņš atbildei divas reizes pacēlis roku, norādot uz autobusa maršruta numuru, un pēc tam parādīja pigu, jo autobusam šeit ne bija pietura, ne arī tas drīkstēja apstāties. Kā vēlāk izrādījās, tas ļoti aizvainoja potenciālo pasažieri, 32 gadus veco Jevgeniju, kurš nolēma autobusa šoferi pārmācīt. Vīrietis pārgāja pāri tiltam un sagaidīja autobusu pieturā pie Ledus halles. Tur viņš plkst. 15.53 iekāpa autobusā, iešāva šoferim galvā un aizgāja.
Pirmdien Kurzemes tiesā sāka izskatīt krimināllietu pret Jevgeniju par slepkavības mēģinājumu un nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu un izmantošanu. Policija pēc divām dienām atrada šāvēju alkohola un narkotiku reibumā viņa dzīvoklī, bet pistoli – izmestu Tirgus ielā 9. Noziedznieku palīdzēja atrast arī tas, ka autobusos tiek veikts videoieraksts. Policijai uzbrucējs vēlāk stāstīja, ka pistoli ar lodēm esot atradis Karostā un savā dzīvoklī remontējis. Tā bija paštaisīta 6,4 mm kalibra pistole.
“Roku cēlu un pigu rādīju, vēstot, ka neapstāšos. Savu rīcību vīrietim mēģināju paskaidrot, kad viņš pie Ledus halles iekāpa autobusa salonā un pielika stobru pie deniņiem. Bet viņš tikai kliedza un iešāva labajā acī,” man stāsta Aleksandrs, kurš par šoferi strādā kopš 1991. gada. Lode pa acs iedobumu triecās lejup pa kaklu un iestrēga mugurkaula pirmajā skriemelī, kur tā atrodas joprojām. No galvas šoferim izņemtas 15 šķembas, viena, tāpat kā lode, palikusi. Labā acs redz tikai kontūras, par tās operēšanu ārsti vēl nevarot izlemt, neizņemtā lode gan īpaši netraucējot un tā droši vien palikšot skriemelī…
Pēc saņemtā šāviena šoferis sācis asiņot, taču samaņu nezaudējis. Sākumā esot ienācis prātā, ka vajadzētu nobloķēt durvis, lai aizturētu uzbrucēju, taču iedomājies par pasažieriem – bērniem un sievietēm – salonā. Ja nu uzbrucējs pavērš ieroci arī pret viņiem? Tāpēc atvēris durvis. Šāvējs mierīgi aizgājis. Šobrīd Aleksandrs apgalvo, ka uzbrucēju neienīst, pat savā veidā žēlojot, jo viņš sabojājis savu dzīvi. Tiesā šoferis iesniedza prasību par mantisko un morālo kaitējumu kopā par summu 101 171 eiro. Viņš turpina ārstēties.
Apsūdzētais atzina vainu nelegāla ieroča turēšanā, nenoliedza, ka šāvis, taču neesot gribējis nogalināt. Prokurore Ligita Arāja gan uzsvēra, ka cietušais izdzīvojis neatkarīgi no uzbrucēja gribas. Apsūdzētā advokāte Linda Elsberģe sacīja, ka notikušais ir tik neikdienišķs, ka nepieciešama uzbrucēja psihiatriskā pārbaude, vai viņš ir pieskaitāms, neslimo ar kādu psihisku slimību, spējis kontrolēt savu rīcību. Tiesnese Aija Āva tam (kā izskatījās – visai negribot) arī piekrita un pasludināja tiesvedībā pārtraukumu. Prokurore gan piebilda, ka viņai apsūdzētais liekoties nosvērts gan runas, gan žestu ziņā, bez jelkādām norādēm, ka būtu problēmas. Pats apsūdzētais par savu veselību neizteicās. Nav sodīts. Nav bērnu. Nav bijis psihiatriskajā uzskaitē.
“Liepājas autobusu parka” izpilddirektors Māris Ārbergs sacīja, ka šoferis bijis apdrošināts, uzņēmums viņam palīdzot un, ja atgūšot redzi, varēšot turpināt darbu.
“Septiņu gadu laikā, kopš strādāju, tik traks gadījums ir pirmoreiz. Bijušas visādas huligānisma lietas. Gan mūsu, gan policijas darbu atvieglo videokameras, arī šajā gadījumā,” sacīja M. Ārbergs. Izmeklēšanā esot kāda cita lieta, kur cilvēki šaudījušies ar pneimatiskajiem ieročiem.
Bet vai šoferim tomēr vajadzēja rādīt pigu? “Katrs mēs esam citāds. Šoferis pildīja savus darba pienākumus: kur nedrīkstēja, tur neapstājās, kur drīkstēja, tur apstājās, bet cilvēks iekāpa un pistoli pielika pie deniņiem,” diplomātiski atbildēja uzņēmuma vadītājs.
