Iesaldētais kadastrālais vērtējums sabremzēs zemes cenas 8
2015. gadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu kadastrālās bāzes vērtības saglabāsies tādas, kādas tās bija spēkā 2014. gadā, nemainīsies arī apbūves īpašumu kadastrālās vērtības.
Taču par to nebūtu īpaši jājūsmo. Valsts zemes dienests plāns ievērojami paaugstināt kadastrālo novērtējumu (gandrīz visos novados vidēji par 30 procentiem, bet dažos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arī Kurzemes un Latgales novados par 40 līdz 60 procentiem) ir vien iesaldēts līdz 2015. gada vidum, kad otrreiz tiks celts priekšā valdībai. Ievērojot, ka vērtējumā tiks ņemtas vērā 2014. gada zemes darījumu cenas, lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu kadastrālās vērtības palielinājums no 2016. gada 1. janvāra būs jo iespaidīgāks.
No 2015. gada 1. janvāra ir spēkā Zemes pārvaldības likums, kurā mēģināts vienuviet apkopot visu zemes īpašnieku pienākumus un tiesības. Cita starpā tiesības diviem kaimiņu zemes īpašniekiem, savā starpā vienojoties, iztaisnot vai citādi pārkārtot zemes īpašumu robežas.
No 2015. gada 1. janvāra par zemi 0,5 hektāru un lielākā platībā, kas reģistrēta kā lauksaimnieciski izmantojama, bet dabā uz tās izauguši koki vidēji vismaz piecu metru augstumā un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, īpašnieka pienākums ir šo zemi reģistrēt Meža valsts reģistrā, veicot inventarizāciju savā īpašumā vai iesniedzot Valsts meža dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu. Šo “jauno” mežu ieteicams reģistrēt kā plantāciju mežu – tas atvieglos zemes atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā.
No 2015. gada 1. janvāra meža inventarizāciju var veikt tikai akreditētā atbilstības novērtēšanas iestādē sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta.
No 2015. gada 1. jūlija lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgū jāsāk darboties Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam. Tā būs jauna valsts iestāde, kurā ietilps Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF), finanšu institūcija “Altum” un Latvijas Garantiju aģentūra. Latvijas Zemes fonda pārvaldnieks piedāvās atpirkt zemi, kuru tās pašreizējie īpašnieki neapstrādā, pēc tam iznomājot vai pārdodot to zemniekiem. Zemi pārdotu vai iznomātu izsolēs. Plānotais vidējais nomas termiņš – pieci gadi. Zemes nomniekam būtu pienākums nomāto platību izmantot lauksaimniecībā, maksājot par to nekustamā īpašuma nodokli. Nomniekam būtu tiesības saņemt platību maksājumus.
Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam būs arī pirmpirkuma tiesības uz zemi, ja no pirkuma atteicies kopīpašnieks un līdzšinējais nomnieks.
