Viedokļi. Vai noturēsim rupjmaizes pozīcijas? 3
Vai noturēsim rupjmaizes pozīcijas? To vaicāju maizes nozarē iesaistītajiem, jo nerimst satraukums un diskusijas par rudzu maizes patēriņa samazināšanos.
Juris Paulovičs, z/s “Ķelmēni” saimnieks:
“Rupjmaizes pozīcijas izdosies noturēt, jo vienmēr esam ēduši rupjmaizi un speķi – to gan ar mēru. Katru gadu audzējam bioloģiskos rudzus – ap 200 ha, galvenokārt šķirni ‘Kaupo’, no kuras var izcept vislabāko rupjmaizi. Ja rupjmaizi cep no hibrīdo šķirņu rudzu miltiem, tai zūd garša. Kad sākām cept rupjmaizi, atminējāmies tās garšu no senām dienām, kāda bija maizei, ko šajā apkārtnē cepa vecās sieviņas. Nebūtu slikti, ja skolās ieviestu rupjmaizes programmu, jo bērni jau pierod ēst to, ko ēd bērnībā. Izpratne par veselīgo rodas ģimenē.”
Valdis Circenis, a/s “Roga-Agro” valdes priekšsēdētājs, z/s “Irbītes” saimnieks:
“Pēdējos gados strauji samazinājies maizes, tostarp rudzu maizes, patēriņš. To apzinās arī lielražotāji, kas sākuši aktīvi darboties, lai situāciju mainītu. Es savā saimniecībā izaudzēju ‘Kaupo’ šķirnes rudzus, tos miltos samaļ Jelgavā un savām vajadzībām esam nodrošināti. Varu teikt, ka ir jūtama atšķirība, vai maizi cep no ‘Kaupo’ šķirnes vai hibrīdo šķirņu rudzu miltiem. Ja katru gadu zemnieki sētu kvalitatīvu sēklu, izaudzēto rudzu kvalitāte būtu labāka. Ja bērni no mazotnes ēdīs rupjmaizi, tad viņi to darīs arī pieaugušā vecumā. To redzu pēc saviem jauniešiem. Taču valsts varētu atbalstīt zemniekus, lai būtu kompensējošs mehānisms, jo ražība vietējām šķirnēm nav tik liela kā hibrīdajām. Paredzu, ka rupjmaizes patēriņš vēl nedaudz samazināsies, taču pozīcijas izdosies noturēt.”
Kārlis Zemešs, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs, SIA “Dona” vadītājs:
“Darīsim visu iespējamo, lai rudzu maizes pozīcijas izdotos noturēt. Dietologi apliecinājuši, ka rudzu maize ir veselīga, tāpēc jāievieš pasākumi, kas veicinātu rudzu maizes patēriņu. Viens no tiem – rudzu maizes šķēle katram skolēnam. Tā būtu līdzīga programma “Skolas auglim” vai “Skolas pienam” un būtu labi, ja to finansētu valsts, jo maiznieki nav tik spēcīgi šāda pasākuma sponsorēšanai. Paralēli vajadzētu izveidot programmu, kas aizsargātu vietējo šķirni ‘Kaupo’. Ceram uz jaunievēlēto Saeimu, ka aizstāvēs vietējos ražotājus.”
