Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Vija Beinerte 0
Ciet, nes, glāb, saudzē, piedod, bet – pāri visam – mīli! /Lavaters/
Grāmata
Sūzana ir zinātniece. Eksperimentālā fizika ir viņas aicinājums, prieks un bauda, jo dabas likumi līdzsvaro haosu. Formulas viņai patīk ne tikai redzēt, bet arī sajust ar pirkstiem, tomēr tas vēl nav viss. Viņai – kā visiem Hēga varoņiem – piemīt īpašas spējas. Smillas jaunkundzei ir sniega izjūta, Kasperam no “Klusās meitenes” – prasme dzirdēt lietas, vietas, cilvēku nodomus un pat visslēptākās ilgas, Tilte no “Ziloņkopēju bērniem” prot ne vien redzēt un dzirdēt, bet arī saprast, savukārt Sūzana māk tā pieskarties un ieklausīties, ka pat viscietākie rieksti pēkšņi atklāj viņai savus visrūpīgāk glabātos noslēpumus.
Meistarīgi savērpta intriga, lieliska humora izjūta, valoda – precīza kā teorēmas pierādījums. Un visam pāri mūžīgais jautājums: vai īpašas spējas drīkst lietot savtīgos nolūkos? Pēters Hēgs, “Sūzanas efekts”. No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe. Bauda prātam un sirdij.
Izrāde
Raiņa, Imanta Kalniņa, Elmāra Seņkova un Monikas Pormales “Pūt, vējiņi!” – tautas dziesma vienā daļā – ceturtdien, 7. novembrī, pulksten 19 Nacionālajā teātrī.
“Spēlmaņu nakts” balvai tā ir izvirzīta sešās nominācijās: “Gada lielās formas izrāde”, “Gada režisors” – Elmārs Seņkovs, “Gada scenogrāfe” – Monika Pormale, ” Gada jaunais aktieris” – Jēkabs Reinis, “Gada gaismu mākslinieks” – Oskars Pauliņš, “Gada kustību mākslinieki” – Jānis Purviņš, Agate Bankava. Jāredz, jādzird, jāpiedzīvo!
Koncerts
Svētdien, 10. novembrī, pulksten 19 Mazajā ģildē Baha kamermūzikas 19. festivāla ietvarā muzicēs Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvents, divkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvējs, viens no Eiropā spilgtākajiem jaunajiem pianistiem Reinis Zariņš. Programmā Johana Sebastiāna Baha Franču svīta sol mažorā, Tokāta do minorā, Itāliešu koncerts un Partita mi minorā.
Lāčplēša dienā Rīgā
Brīvības laukumā pulksten 12 Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde.
14.15 ziedu nolikšana pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa.
16.30 piemiņas brīdis Rīgas Brāļu kapos.
No 17 līdz 18 lāpu gājiens no Brāļu kapiem uz Brīvības pieminekli.
Pulksten 18 svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa.
No 18 līdz 22 uz Rīgas pils fasādes 11. novembra krastmalas pusē fotogrāfiju projekcijas “1919. Latvijas stāsts”.
Latviešu strēlnieku laukumā muzicēs “Vilki”, “Vilkači” un “Skandinieki”.
Pulksten 20 uguns plosta palaišana Daugavā pie Akmens tilta, kam sekos sadziedāšanās pie Rīgas pils.
Filma
Pirmdien, 18. novembrī, Latvijas valsts pasludināšanas 101. gadadienā, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrāde Dzintras Gekas dokumentālai filmai “Katra diena simtgadē – gadalaiki”. Tās ciklos – “Ziema”, “Pavasaris”, “Vasara”, “Rudens” – visdažādākie jubilejas gada notikumi savijas vienotā rakstā: svētku uguņošana un šampanieša pudeļu paukšķi, ūdens šļakatas un uguns liesmas – lai ceptu maizi, darinātu Nameja gredzenu, pieminētu Barikādes. Mirkļi, kas palīdz ieraudzīt mazajā lielo, lai lielajā varētu atklāt mūžīgo.
Izstāde
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1 līdz 12. janvārim skatāma Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija. Māksliniece tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernistēm Latvijā. Ekspozīcijā apkopotie darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātām kolekcijām atklāj viņu kā izcilu gleznotāju, pasteļa meistari, ilustratori un porcelāna mākslinieci.
Tepat Latvijā
Dzidrs gaiss, pilns prieka un mundruma, pasakains skats, tīkama slodze ķermenim – to visu var izbaudīt, ejot gar jūru no Pāvilostas uz Ulmales un Sārantes pusi un beigās uzkāpjot Užavas bākā. Skaties, kur gribi – viss skaists.
Bet pa ceļam var iegriezties Jūrkalnes Vētru muzejā un iepazīties ar stāstu par kuģi, kas 1919. gadā uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības patvēruma vietu. Pēc tam var doties uz Nīkranci, kur krustojumā netālu no Ventas ir piemiņas zīme Oskara Kalpaka bataljonam, vai uz Nīcu, kur pirms gada atklāta stēla Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai.
Jaunums
Mums tik ļoti gribas brīnuma – kā bērnībā, kā sapnī. Aromāti – maigi, nevaldāmi, pavedīgi un noslēpumaini – spēj uzburt brīnuma sajūtu, ļauj ietīties prieka mākonī, lidot uz iedvesmas spārniem. Parfimērs Paolo Terenci ir īpašs, viens no pasaulē pieprasītākajiem. Viņa jaunā aromātu līnija “V Canto” ir veltījums Dantes “Dievišķās komēdijas” piektajai nodaļai, kur aprakstīts viens no slavenākajiem skūpstiem. Citi šo skūpstu ir ietvēruši dziesmās un gleznās, Paolo – parfīmu sērijā. Divi viņa jaunākie opusi ir “Fili” un “Posi”. Tajos maigums mijas ar kaisli, svaigums – ar hipnotisku rūgtenumu. Flakonā notverts brīnums. Neparasts, noturīgs, personisks.
