Iesaka prasīt ziņas augstskolām 0
Starptautiskie eksperti ir izvērtējuši Latvijas augstskolu 854 studiju programmu kvalitāti un ilgtspēju un 55 no tām ieteikuši slēgt. Žurnāls “Ir” vakar publicēja izbrāķēto studiju programmu sarakstu, kurš oficiāli līdz šim nav pieejams.
Tomēr augstskolu pārstāvji norāda, ka šie dati pagaidām uzskatāmi tikai par starprezultātiem un dažās no kritizētajām programmām vairs nenotiek studentu uzņemšana, bet citas tiek pilnveidotas.
Kā uzsver projekta vadītāja Baiba Rivža, šis vērtējums automātiski nenozīmē programmas saglabāšanu vai slēgšanu, par to būs jālemj atsevišķi. Turklāt Augstākās izglītības padome (AIP) atgādina, ka līdz rudenim vērtējums vēl varot mainīties, jo ir augstskolas, kas ekspertiem nepiekrīt un esot gatavas pat tiesāties, ja to programmas netiks akreditētas.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis nācis klajā ar ierosinājumu AIP publiskot studiju programmu izvērtējumu. Augstākās izglītības padome tomēr nolēmusi, ka atskaites punkts rezultātu publiskošanai būs augstskolu un koledžu studiju programmu akreditācijas noteikumu pieņemšana. Kad tie nonāks Ministru kabinetā, šobrīd vēl nav zināms.
Viedoklis
Vai jāņem vērā publiskotais apdraudēto studiju programmu saraksts?
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra: “Neieteiktu šo informāciju uzskatīt par saistošu, jo tajā ir arī faktu kļūdas ‒ piemēram, minētas augstskolas ar studiju programmām, kuru tām nemaz nav, savukārt citas to programmas tiešām ir iekļautas trešajā grupā, bet publikācijā nav nemaz pieminētas. Vairākās vietās iznāk, ka negatīvi novērtēts viss studiju virziens, lai gan problēmas bijušas tikai ar atsevišķu vienu studiju programmu. Varu ieteikt studentiem pašiem vērsties augstskolās, kurās viņi vēlas studēt, un prasīt šos datus par izvērtējumu, jo augstskolu rīcībā tie jau ir. Augstskolai nav pienākuma tos sniegt, tomēr tās varētu šādi rīkoties, ja vēlas piesaistīt studentus. Visā šajā situācijā ir arī netaisnīguma elements, jo 190 studiju programmas no kopā reģistrētajām Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros vispār netika vērtētas, jo augstskolu līdzdalība tajā bija brīvprātīga. Daļā no tām ir ļoti maz studentu, citas netika nodotas vērtēšanai, jo īstenotāji saprata, ka tās neies cauri. Uzsākot studiju programmu izvērtēšanu, vēlējāmies, ka tas būs vērsts uz sistēmas pašsakārtošanos, bet tagad sanāk, ka zaudētāju lomā nonāk tie, kas piedalījušies. Pieļauju, ka daļa publicēto programmu ir daudz kvalitatīvākas par tām, kas vispār netika nodotas vērtēšanai.”
