Iesaka pasniegt arī KNAB iedibinātu balvu 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielāko daļu savas dzīves pavadām ēkās, tādēļ ir svarīgi, kādas tās ir un kādi ir cilvēki, kuri šīs būves rada – ar šādu domu aizvakar valsts prezidents Egils Levits atklāja valstī prestižākās būvniecības nozares apbalvojuma “Pamatakmens” ceremoniju, uzsverot, ka viņam ir gods atrasties profesionāļu auditorijā, kuri rada telpas, lai mēs tajās dzīvotu un justos labi.
Būvindustrijas lielās balvas ceremoniju organizē Latvijas Būvinženieru savienība (LBS), atbalsta sadarbības partneri, nevalstiskās organizācijas un daudzi ar nozari saistīti uzņēmumi. Kā “Latvijas Avīzi” informēja LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits, pasākums, kur godina pašus labākos no tūkstošiem Latvijas būvniecības inženieru un arhitektu, notiek jau desmito reizi. Tradīcija neesot pārtraukta arī Covid-19 pandēmijas laikā, ceremonijas notikušas, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pieļaujamo dalībnieku skaitu pasākumā.
Katrā ceremonijā esot 12 laureāti: seši nominācijās par mūža ieguldījumu un vēl tikpat – kategorijās “Gada projekta vadītājs”, “Gada inženieris/arhitekts”, “Gada students” u. c. Šogad būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmens” saņēmuši profesionāļi, kuru pienesumu nozarei izvērtējuši vairāk nekā 40 ekspertu. Par godu ceremonijas jubilejai LBS izdevusi arī grāmatu, kurā apkopoti visi 120 desmit gados “Pamatakmeni” saņēmušie vietējās būvindustrijas lielās balvas laureāti.
Mīļākā grāmata plauktā – projekts
Apmeklējot pasākumu, pilnībā var pievienoties prezidenta atziņai, ka bija gods šajā auditorijā atrasties, jo tur satiktie cilvēki tiešām ir mūsu sabiedrības elite. Viņi ir tie, kuri vispirms izsapņo, tad uzzīmē un pēc tam seko līdzi, lai rastos tas, ko redzam sev apkārt. Arī mūsu katra mājas. Miers, drošība, patvērums, komforta zona – šīs pašsaprotamās lietas, ko tagad sevišķi novērtējam Ukrainas notikumu kontekstā, ir radītās ar šo cilvēku palīdzību.
Balvas pasniedza par lojalitāti profesijai, uzticamību, par nepārtrauktu mācīšanos, aizrautību un citu iedvesmošanu. “Tehniskie romantiķi”, “darbs arī vaļasprieks”, “ne vienmēr mājās pēc pieciem”, “mīļākā grāmata mājās uz plaukta ir projekts”, “vēsturisko savienot ar mūsdienīgo”, “tiltiem jāstāv tik ilgi kā baznīcām” – tamlīdzīgi epiteti un vērtējumi par šā gada laureātiem uz ceremonijas skatuves no sveicējiem un pašiem balvas ieguvējiem bija dzirdami visā vakara gaitā.
Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un ar tiem saistītajiem šķēršļiem profesionālo prasmju īstenošanā, būvindustrija un tās profesionāļi arī šogad ir atstājuši nozīmīgas pēdas mūsu būvkultūrā. Piemēra pēc var minēt kaut vai apjomīgo Dziesmu svētku estrādes rekonstrukciju Mežaparkā Rīgā, ultramoderno zinātnes centru “Vizium” Ventspilī, neskaitāmas pārbūves un jaunbūves. Valsts kopproduktā nozare dod ap 7%, nodokļus – 300 miljonu apmērā.
Pasākums bija plaši apmeklēts arī no valdības ministru un dažādu valsts pārvaldes iestāžu vadītāju puses. Šoreiz viņi teica ne tikai tradicionālās apsveikuma runas, bet arī skaidri iezīmēja nākotnes virzienu – kopīgi ar nozari jāiet viedas un ilgtspējīgas resursu pārvaldības virzienā. Neatgriezeniski.
Straujāku izaugsmi traucē pārspīlētā birokrātija
Uz pasākumu apsveikt sievu, arhitekti un šā gada “Pamatakmens” laureāti Zaigu, bija ieradies arī ekspremjers Māris Gailis. “Arī pats tagad esmu būvnieks – koncentrējamies uz nelieliem, augsta līmeņa objektiem. Nozare šobrīd lielā mērā notur Latvijas ekonomiku un arī sakārtojas. Jūtam, ka kļūst vieglāk konkurēt ar citiem, jo nodokļus sāk maksāt visi. Agrāk tā nebija. Arī mans uzņēmums ir parakstījis vienošanos par vidējo algu nozarē. Tās ir pozitīvās lietas.
Taču ir arī bremzējošie faktori, kas traucē straujākai izaugsmei. Kā galvenie – milzīgā birokrātija un pārspīlētās prasības, kur tās nav nepieciešamas. Vērtējot nepieciešamo dokumentu apjomu, rodas iespaids, ka likumdevēji uzskata – cilvēki paliek arvien stulbāki, jo notiek absolūti visu procesu reglamentācija. Tas nav pareizi.
Zaļais kurss, viedā pārvaldība, manuprāt, ir pareizs virziens. Arī mans uzņēmums jaunajā objektā sāks jaunu pieredzi: izmantosim sistēmu BREEAM, kas īpašā veidā vērtē, kā lieto resursus būvniecības procesā. Tā ir Lielbritānijā izstrādāta sistēma, kas palīdz plānot pret vidi atbildīgu būvniecības pieeju. Tā ir arī jauna domāšana, mūsdienīga būvnieka ētika. Arī pasūtītāja ētika, jo tas var maksāt dārgāk,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” izteicās Māris Gailis.
Tagadējā LBS ir 1924. gadā, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā dibinātās būvinženieru profesionālās biedrības tradīciju mantotāja, un nākamgad atzīmēs savu simtgadi. Iespējams, ka mainīšoties arī “Pamatakmens” balvas pasniegšanas formāts. Organizatoriem varbūt der ieklausīties valsts eksprezidenta Andra Bērziņa vēlējumā: “Man bija tas gods kļūt par pirmā šā pasākuma patronu 2013. gada februārī. Priecājos, ka desmit gadu laikā esat noturējuši augsto balvas pasniegšanas latiņu – zālē ir prezidents Levits, tik daudzi ministri. Labprāt redzētu, ka turpmāk savu nomināciju iedibina un balvu pasniedz arī KNAB!”
