Jānosaka – deputātam vasarā atvaļinājuma laikā jāiziet prakse pārstāvētajā nozarē. Egila Līcīša feļetons 9
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan daudzi ievēlētie parlamentārieši izskatās pēc erudītiem lietpratējiem, kas izgudrojuši konservu griežamo, prot vadīt boingu vai vismaz ir nepārspējami oratoru mākslā, cilvēkiem nereti ir aizspriedumi pret Saeimas ķeizariņiem, kurus nicīgi mēdz uzrunāt par simts gudrajām galvām.
Vēlētājiem liekas, ka pašreizējā izolācijā, attālināta darba periodā, kad deputāti pasauli uzlūko pa sava mājokļa logu, daudz kas tiem ir neizskaidrojams noslēpums un nezināma pieredze. Valda uzskats, ka Mūrnieces valstībā dzīvojošie informējas frizētavās vai pie taksista, pieņem neargumentētus lēmumus, balstoties uz makšķernieku stāstiem.
Tagad, kad deputāti nobēdzinājušies migās no sabiedrības, tautas plāni pavisam vairs nesakrītot ar partiju plāniem. Visneobjektīvāk tādā veidā aizskar tos Latvijas parlamenta locekļus, kuri atceļojuši no Visuma tālienes, ieradušies ar starpzvaigžņu kuģiem no Centaura Alfas. It kā tieši citplanētieši esot tie, kas ar naidu noliedzot veselīgu ģimeni, medicīnu, zinātni un veselo saprātu!
Risinājumu, lai dzīvi ievirzītu jaunā gultnē un paceltos vēl neapgūtās teritorijās, piedāvā patlaban kolēģu pirms termiņa no darba atbrīvotais saeimietis Romāns Naudiņš. Viņš saka – “politiķiem vajadzētu ne tikai sēdēt Rīgā, bet arī saprast, kas apkārt notiek, kas vispār darās jomās, par kurām viņi lemj.
Jānosaka – deputātam vasarā atvaļinājuma laikā jāiziet prakse. Ja strādā Sociālo un darba lietu komisijā, prakse jāiziet sociālās aprūpes namā, ja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā – lai brauc uz Baltkrievijas robežu ķert migrantus”.
Tuvojas Ziemassvētku garais brīvlaiks. Deputātiem ir akurāt divas nedēļas sekot Naudiņa pozitīvi vērtējamam rosinājumam un kliedēt mītus par sevi kā mājās gulētājiem. Tā ir iespēja arī piepelnīt klāt kādu grasi.
Parādās pirmās iniciatīvas. Tā deputāts Gobzems, partijas “Haoss un nekārtības” priekšsēdētājs, vairākkārt vēlējies iesaistīties par mātes Terēzes palīgu, brīvprātīgo slimnieku kopēju kovida palātās. Pašlaik tas diemžēl nepiepildāms plāns, jo Aldi pašu aizveduši divi stipri sanitāri.
Rīgas domes deputātiem ir labas sekmes sniega šķūrēšanā, tie kolektīvi stājušies cīņā ar puteņa stihiju, aizvācot ķēpu no ietvēm. Vasarā pilsētas tēvi piedalīšoties ielu asfaltēšanā un bruģēšanā.
Kad skolās sanitārās diktatūras noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ radies saspīlējums ar pedagogu deficītu, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekļi varētu nākt talkā, sniedzot gara gaismu jaunajai paaudzei, un, uzņemoties iespējamo misiju, kļūt par skolotājiem.
Skolmeistari Ašerādens un Šuplinska mācītu bērnus izburties caur algebras labirintiem, latenes učene Papule pasēdētu pie labojamo burtnīcu kalniem. Juridiskās komisijas locekļiem derīgi pastrādāt godīgu darbu kā maksātnespējas administratoriem vai parādu piedzinējiem.
Agrāk ar specefektiem darbojās zaļie politiķi, kuri bloķēja ar saviem ķermeņiem pieeju ekoloģiski kaitīgiem objektiem, pieķēdējās pie izcērtamiem kokiem, dzēra saindētu ūdeni no piesārņotām peļķēm, upēm, ezeriem. Tagad Zaļā kursa īstenošanā gribētos sagaidīt līdzīgi proaktīvas darbības no Vides un klimata komisijas biedriem, kuru vidū netrūkst īstu dabas bērnu.
Minēsim kaut komisijas priekšsēdētāju Rukšāni-Ščipčinsku, locekļus Baumani, Možvillo, Zaļo partijas vadoni Tavaru. Savukārt Budžeta un finanšu komisijai (vadītājs Mārtiņš Bondars) jāpraktizējas komercbankās, jāapgūst naudas pratība, lai iemācītos nemest grūti pelnītos nodokļu maksātāju līdzekļus pa logu ārā. Jāpiebilst, pastāvīgi spēkā tiek uzturēts senioru aicinājums saeimiešiem – padzīvot kaut mēnesi, iztiekot ar pensijas 300 eirīšiem.
Redzams, daudzas deputātes sievietes nav stāvā sajūsmā par vidi, kurā jāatrodas. Cilvēkiem brunčos īpaši nepatīk dominējošie vīrieši, kuri – fui, melo vienā gabalā! Samazinot kaitīgo ietekmi, nebūtu par ļaunu, ja parlamentā nevilšus iekļuvušās zeltenes novilktu deputātes uzsvārci un atgrieztos piemērotākā vietā – ar priekšautiņu pie plīts, gatavojot gardos Cēzara salātus, pie veļas un šujmašīnas, mājkopībā un bērnaudzināšanā.
Turpretī Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas pārstāvjiem vairāk jātiecas pie tautas, ikvienam deputātam jāpapūlas atcerēties – pag, kad tas bija, kad pēdējoreiz tikos ar vēlētājiem?
Ielīduši mātes Terēzes, maznodrošināto, privātbaņķieru, Temīdas kalpu, dabas aizstāvju un pārējo cilvēcei noderīgo profesiju ādā, likumdevēju simtnieks atgrieztos pie saprātīgas procesu regulācijas un pārtrauktu vest valsti dziļāk muklājā.
