Ko darīt, ja pērtuvē šķiet pārlieku karsti, sirds satrakojas? 0
Var iemērkt slotu aukstā ūdenī un uzlikt kaklam vai cirkšņiem – tuvāk artērijām. Vēsumu sajutīs asinsrite, kas ir ne tikai vielmaiņas, bet arī temperatūras nesēja – kā šķidrums radiatorā. Ja padzesē, sistēma atdziest.
Tomēr, ja nejūtas lāgā, nevajag sēdēt uz lāvas kā piekaltam. Dodies ārā! Arī tad, ja kļūst grūti elpot, ir sajūta, ka kļūst smagi, varbūt kāds uzmetis lieku ūdens šalti uz akmeņiem. Izej no pērtuves, pasēdi, atgulies, atpūties, un atkal vari doties atpakaļ.
Kāpēc, mājās pārnākot, mēdz sāpēt galva?
Var sāpēt, ja ķermeni atdzesē, bet galvu ne. Cits iemesls varētu būt meklējams kakla skriemeļos. Tā ir biroja cilvēku problēma – sirgst tie, kuri garas stundas strādā pie datora, sēž pie galda. Galva allaž ir pastiepta uz priekšu, tiek nospiesti kakla skriemeļi un apgrūtināta asins piegāde smadzenēm.
Ikdienā organisms jau salāgojies ar šo stāvokli, tāpēc pārlieku neciešam. Pirts uzliek papildu slodzi sirdij un asinsrites sistēmai, tāpēc var rasties sāpes. Tas ir atgādinājums, ka laiks doties pie ārsta, konsultēties ar fizioterapeitu.
Kā vajadzētu justies pēc pirts?
Pēc mitrās latviskās pirts vajadzētu just vieglu nogurumu. Ir taču piebremzēta organisma sistēmu darbības intensitāte, nenoliedzami radīta arī noteikta fizikāla slodze sirds un asinsrites, kā arī nervu sistēmai. Seko atslābums. Tādēļ pēc pirts nebūtu ieteicamas pārmērīgas aktivitātes, labāk atļauties baudīt tīkamās sajūtas.
Ir vēl viens aspekts, par ko vērts padomāt. Ikdienas dzīve ar zemu fizisko aktivitāti un augstu psihoemocionālo spriedzi rada stresu.
Konkrētās pirts procedūrās to noņemam gan nervu sistēmai, gan muskuļiem. Ja starp pirtī iešanas reizēm muskuļi netiek noslogoti, ar laiku tie var kļūt mīksti un vaļīgi – trūks tonusa. Tātad ar pirti vien nepietiks, jānodarbojas arī ar fiziskajām aktivitātēm.
Raksts no žurnāla “36,6 °C” tematiskā izdevuma “Pirts ceļvedis”
