Ja nevēlas līst aukstā ūdenī dīķī, baseinā vai baļļā, vai to pašu efektu dod dzestra duša? 0
Galvenais ir temperatūras vienādošana. Tomēr pēc pieredzes zinu, ka, dzesējoties aukstā dušā, sajūta ir draņķīgāka, nekā visu ķermeni ar rāvienu dabūjot vienādi zemā temperatūrā – iegremdējoties ūdenī ar visu galvu.
Pēc karstuma tiekot vēsumā, rodas stress, kas parauj augšup organisma aktivitāti – sirds asinsvadu un nervu sistēmas reakciju, elpošanu.
Cik ilgi dzesēties? Var uzreiz mukt ārā. Bet var ielīst aukstajā ūdenī un censties pēc iespējas nomierināties. Mēģināt būt miera stāvoklī. Ķermeņa temperatūra ir augsta, bet apkārt vēss ūdens – veidojas tāda kā silta čaula. Un nemaz nesalst!
Labi, ja pilnīga miera stāvoklī šādi atrodas vismaz piecpadsmit vai divdesmit sekundes, pat pusminūti. Šajā laikā bremzējas organisma reakcijas, arī vielmaiņas aktivitāte, asins kopējā plūsma, pazeminās spiediens. Tā kā ķermenis ir karsts, bet dziļie asinsvadi paplašināti un spiediens zems, var tikt kavēta pilnvērtīga asinscirkulācija. To vispirms izjutīs skābekļa jutīgākās sistēmas: smadzeņu garoza, centrālā nervu sistēma. Var sareibt galva, zust koordinācija. Visu dzirdam, jūtam, bet it kā atrodamies ārpus realitātes. Taču šādā brīdī jābūt uzmanīgam, labi, ja blakus ir kāds, kurš spēj izprast un kontrolēt situāciju.
Kāpēc reizēm ādu klāj sarkanbalti plankumi? Esmu dzirdējusi, ka tas liecinot par pareizu karsēšanos.
Tas gan aplam! Ja āda ir pleķaina, tas nozīmē, ka organisms nespēj tikt ar visu galā, nervu sistēma vairs optimāli neregulē asinsriti. Balts – tas nozīmē neapasiņots, tātad uz asinsvada sieniņas ir spazma.
Kā elpot pirtī? Vieni saka – tikai caur muti…
Nav būtiski. Galvenais elpot tā, lai pietiekami gaisa. Elpošana nodrošina vielmaiņas aktivitāti.
Latviešu mitrajā pirtī parasti nav vairāk par 60–70 grādiem, tādēļ nav jāuztraucas par karstā gaisa nelāgo iespaidu uz gļotādām. Par pareizu elpošanu jāsāk domāt saunā, kur karstums ir simt un vairāk grādu.
