Ies līdz Maskavai? Putinam ir daudz iemeslu bažām… Ukrainas pārsteiguma iebrukums Krievijas teritorijā pazemojis okupantu armiju 283
Ukrainas pārsteiguma iebrukums Krievijas teritorijā pazemojis Krievijas armiju. Ukraina 48 stundu laikā ir sagrābusi vairāk teritorijas nekā pa visu 2023. gadu kopā, raksta The Telegraph.
“Ukrainas karaspēks ātri ieņēma 350 kvadrātkilometrus lielu Krievijas teritoriju un sagūstīja desmitiem krievu. … Nepilnu četrdesmit astoņu stundu laikā Ukraina ir sagrābusi vairāk teritorijas nekā visā neveiksmīgajā 2023. gada vasaras pretuzbrukumā,” raksta izdevums.
Tāpat tiek uzsvērts, ka 24 stundu ilgas operācijas laikā Kurskas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki pārvarējuši divas aizsardzības līnijas, kuru būvniecībai Krievija iztērējusi 15 miljardus rubļu.
Savukārt Bloomberg norāda, ka veiksmīgais Ukrainas bruņoto spēku reids Kurskas apgabalā ir pirmais gadījums kopš Otrā pasaules kara, kad citas valsts armija iebrukusi Krievijā. Ukrainas iebrukums pārsteidza Krievijas armiju un vājināja Vladimira Putina pozīcijas.
Izdevums norāda, ka šī epizode atklājusi Krievijas robežaizsardzības trauslumu un stiprinājusi ukraiņu morālo garu. Tā ir arī iedragājusi Kremļa rūpīgi veidoto Putina kā vienkāršo krievu aizstāvja tēlu, jo karš, ko viņš sāka Ukrainā, tagad aizvien vairāk izplatās Krievijā.
“Ukrainai tas, visticamāk, pastiprinās Kijivas argumentus, ka ASV un Eiropas sabiedrotajiem nevajadzētu baidīties no Kremļa eskalācijas draudiem un ka Ukrainai jāļauj cīnīties ar Putinu jebkādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu, lai paātrinātu kara beigas,” norāda Bloomberg.
Ukrainas veiksmīgais iebrukums Krievijas teritorijā izraisījis plašu emociju vētru ukraiņos, kuri mudina savus karavīrus doties līdz pat Maskavai. Tomēr militārie eksperti uzskata, ka neraugoties uz sākotnējo impulsu, Ukrainas virzīšanās uz priekšu Krievijas teritorijā, visticamāk, būs īslaicīga.
Pēc ekspertu domām, šai ofensīvai operācijai ir trīs galvenie mērķi: novirzīt Krievijas spēkus no uzbrukuma operācijām Doņeckas apgabalā; sēt nesaskaņas Krievijas iekšienē; veicināt vienošanos par teritoriju apmaiņu iespējamo miera sarunu laikā.
“Kurskas uzbrukums parāda, ka Krievija nav mācījusies no “Vagner” grupējuma īstenotās straujās Rostovas ieņemšanas 2023. gada jūnijā. Izņemot šķietamus draudus iznīcināt Ukrainu un taktisko kodolieroču izmantošanu, Krievija nav būtiski reaģējusi uz Kurskas ofensīvu. Tā kā frontes līnijās ierodas arī F-16, Putinam ir daudz iemeslu bažām,” secina autori.
Kā ziņots, Krievijas Kurskas apgabalā kopš otrdienas iegājuši Ukrainas spēki. Ukraina nav oficiāli komentējusi tur notiekošo, kā arī savu iesaistīšanos. Tajā pašā laikā prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks paziņoja, ka “Krievijai vajadzētu sajust īstu karu savā teritorijā”.
Tiek ziņots, ka Ukrainas karaspēks iegājis apmēram 35 kilometrus Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Tomēr Ukrainas spēki nekontrolē plašu teritoriju, norāda ISW analītiķi. Portāls “The Insider” raksta, ka Ukrainas karaspēka kontrolē ir apmēram 350 kvadrātkilometri.
Tas, ka Krievija nav koordinēti reaģējusi uz Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā, kā arī Ukrainas spēku virzīšanās ātrums norāda, ka Ukrainas spēku rīcība Krievijai bijusi negaidīta, secina ISW analītiķi.
ISW norāda, ka nesniegs vērtējumu par šīs Ukrainas militārās operācijas nolūkiem, kā arī nepubliskos prognozes par operācijas iespējamo turpmāko gaitu, lai neapdraudētu Ukrainas karavīru drošību.
