Ierosina Viseiropas potēšanu 6
“Mirusi no garā klepus mēneša vecumā,” vēsta Itālijas prese par gadījumu Boloņas slimnīcā, un šī ziņa nav vairākus gadu desmitus veca, bet gan pavisam nesens notikums. Meitenīte nomira pēc nedēļu ilgas ārstēšanās slimnīcā, bet neonatologs Džakomo Faldella, kas nespēja izglābt mazo dzīvību, komentēja pavisam īsi: “Tas ir absurds.” Mirusī meitenīte bija pārāk maza, lai būtu vakcinēta pret garo klepu, taču viņu aplipināja cits bērns, kura vecāki atteicās no potes pret bīstamo infekcijas slimību.
Šādi gadījumi Itālijā un kaimiņvalstīs notiek aizvien biežāk – slimības, kas jau tika uzskatītas par izskaustām, tagad paņem bērnu dzīvības, jo viņu vecāki, baidoties no iespējamajām blakusparādībām, izvēlas nevakcinēt bērnus. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati apliecina, ka Itālija ir viena no tām valstīm, kur bērnu vakcinācija beidzamajos gados ir strauji sarukusi. Bet Itālija to uzskata par visas Eiropas problēmu un aicina Eiropas Komisiju iesaistīties risinājumu meklēšanā.
Arī difterija atgriežas
Aizvadītajā vasarā plašsaziņas līdzekļi vēstīja par to, ka pēc 30 gadu pārtraukuma Eiropā atgriežas difterija. Spānijā, Džironas provincē ar difteriju bija sasirdzis sešus gadus vecs bērns. Iepriekšējais difterijas gadījums šajā valstī reģistrēts 1986. gadā.
Tagad šī slimība ir tik aizmirsta, ka Itālijas slimnīcās nemaz nav difterijas ārstēšanai nepieciešamā antitoksīna. Arī šajā jautājumā Itālijas Pediatru biedrība aicina ES institūcijas nenovērtēt par zemu iespējamās briesmas un darīt visu iespējamo, lai Eiropa varētu novērst aizmirsto slimību atgriešanos.
Kāpēc nepotē
Britu ārsts Endrjū Veikfīlds 1998. gadā publicēja savu zinātnisko pētījumu, kurā apgalvoja, ka pote pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām var veicināt autisma un zarnu slimību attīstību. Vairāki citi ārsti četru gadu laikā atkārtoja Veikfīlda eksperimentus, bet neviens no viņiem neieguva tādus pašus rezultātus. Vēlāk atklājās, ka Veikfīldam ticis samaksāts, lai viņš viltotu pētījuma rezultātus un palīdzētu kādam advokātam uzvarēt vairākās tiesas prāvās pret vakcīnu ražotājiem. Veikfīlda pētījums tika atzīts par viltojumu un viņam pašam aizliegts praktizēt ārsta profesijā, taču tikmēr jau bija radusies masu psihoze par vakcīnu kaitīgumu. Lielbritānijā strauji nokritās vakcinēto bērnu skaits, un arī citās Eiropas valstīs potēto bērnu īpatsvars samazinājās.
Itālijā šobrīd aptuveni 25% vecāku atsakās no visām vai dažām potēm, ko valsts ir noteikusi kā obligātas. Itālijas Pediatru biedrība ir apkopojusi iemeslus, kāpēc viņi nevēlas potēt bērnus, un secinājusi, ka joprojām arī Itālijā ir vecāki, kuri tic, ka vakcīnas var izraisīt autismu. Vēl kā atteikšanās iemesli tiek minēti: potes satur bīstamas un kaitīgas vielas; tās nepalīdz nesaslimt; potes bojā imūnsistēmu; vakcīnas ir vajadzīgas tikai medikamentu ražotājiem, lai gūtu peļņu; slimības, pret ko potē mazuļus, tāpat jau ir izskaustas, vairs nav vajadzības pret tām potēt.
Informēt vai sodīt?
Itālijas Pediatru biedrība un valsts reģionu medicīnas iestādes šobrīd ir izvērsušas plašu informācijas kampaņu valstī ar mērķi labāk informēt vecākus par vakcīnām un izskaidrot, ka iepriekšminētie iemesli nav pamatoti. Itālijas valdība nolēmusi arī vērsties pret interneta vietnēm, kas aicina nepotēt bērnus.
Jau 2013. gadā Itālijas laikraksts “Corriere della Sera” brīdināja, ka no katrām 100 interneta vietnēm, kurās tiek runāts par bērnu potēšanu, 95 izplata nepatiesus datus par potēm vai mudina nevakcinēt bērnus, bet nepotēto bērnu saslimšanas vai pat nāves gadījumos, protams, neuzņemas nekādu atbildību par vecāku lēmuma ietekmēšanu.
Konkrētu plānu, kā izplatīt informāciju par potēšanas nepieciešamību vai mudināt vakcinēt bērnus, pieņem katrs no 20 administratīvajiem reģioniem atsevišķi. Populistiskās partijas “Ziemeļu līga” pārvaldītajā Emīlija-Romanja reģionā, kur dzīvoja arī no garā klepus mirusī meitenīte, izskata priekšlikumu paziņot sociālajiem dienestiem par visām ģimenēm, kuru bērni nav saņēmuši obligātās potes, bet vēl dažos reģionos tiek apsvērta iespēja neuzņemt skolā bērnus, kas nav potēti.
Potes taupa valsts naudu
Itālijas ziņu aģentūra “ADN Kronos” vēsta, ka potes ne vien aiztaupa nevajadzīgus nāves un smagu paliekošu seku gadījumus pēc slimībām, pret kurām ir vakcīnas, bet arī palīdz uz pusi samazināt līdzekļus, ko valsts tērē veselības aizsardzībai. Itālija pašlaik infekcijas slimību ārstēšanai tērē aptuveni 97 miljonus eiro gadā, bet grupa ekspertu no Itālijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Spānijas, Lielbritānijas un Nīderlandes ir izpētījusi, ka ar intensīvākas vakcinācijas palīdzību šo summu varētu samazināt uz pusi.
Pētījumā, ar ko eksperti iepazīstināja Itālijas parlamentu, secināts, ka ES valstis vidēji vakcinēšanai tērē 3% no veselības aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem, bet Itālijā potēšanai tiek novirzīti tikai 0,3%. Eksperti arī atzīmēja, ka, pateicoties vakcīnām, ik gadu visā pasaulē no bakām nenomirst pieci miljoni cilvēku, no masalām – 2,7 miljoni, no stingumkrampjiem – 2 miljoni, no garā klepus – 1 miljons, no poliomielīta – 600 000 un no difterijas – 300 000, kas bez attiecīgām potēm būtu nolemti nāvei.
Vēlas mazināt atšķirības
Itālijas nedēļas žurnāls “Left” ziņo, ka vakcinācijas programmu organizēšanā ir ļoti lielas atšķirības starp ES valstīm, no brīvprātīgas vakcinēšanās līdz pat daudzām obligātām potēm. Obligātā vakcinācija ir paredzēta Beļģijā (tikai pret poliomielītu), Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un no šī gada arī Vācijā, bet atlikušajās 13 ES dalībvalstīs tā ir brīvprātīga. Vācijai gan pietika ar vienu aizvadītajā vasarā no masalām mirušu bērnu, lai tā pieņemtu likumu par obligātu potēšanu, bet citur vēsturiski vai politiski apstākļi neļauj pieņemt līdzīgus lēmumus.
Itālijas valdošā Demokrātiskā partija ir vērsusies EK ar aicinājumu izveidot vienotu ES vakcinācijas kalendāru. Šajā virzienā iet arī projekts “Venice” (Vaccine European New Integrated Collaboration Effort), kuru vada itālis Paulo D’Ankona. Šobrīd projekta galvenais mērķis ir informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm. Projekta vadītājs atzīst, ka vienota ES vakcinācijas kalendāra izveide pašlaik šķiet ļoti grūti īstenojama tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ, taču “ļoti maziem solīšiem ejam šajā virzienā”.
Viedokļi
Zuzanna Jakaba, PVO Eiropas reģionālā biroja direktore: “Tas ir nepieņemami, ka pēc 50 gadu pūliņiem, lai visiem būtu pieejamas aizvien efektīvākas vakcīnas, tādas slimības kā masalas joprojām prasa dzīvības, naudu un laiku.”
Vītenis Andrjukaitis, EK veselības komisārs: “Vakcinācija ir viens no visefektīvākajiem līdzekļiem slimību profilaksē. Es ļoti labprāt atbalstu dalībvalstis efektīvu vakcinācijas programmu izstrādē, kā arī sadarbības veicināšanu Eiropas mērogā šajā jomā, tomēr paturot prātā, ka ES vakcinācija ir pašu dalībvalstu ziņā.”
