Ierosina pārcelt Rakstniecības un mūzikas muzeju uz Mārstaļu ielā 1
Ņemot vērā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) nepieciešamību pēc pastāvīgas mājvietas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izstrādājis alternatīvu risinājumu, lai iespējami drīz muzeju atkal padarītu pieejamu apmeklētājiem – pārcelt to uz vēsturisko Vecrīgas namu Mārstaļu ielā 6, aģentūru LETA informēja VNĪ.
VNĪ piedāvātās ēkas Mārstaļu ielā 6 platība ir 1190 kvadrātmetri, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 kvadrātmetrus. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē.
VNĪ norāda, ka RMM pārvietošanas uz Mārstaļu ielu 6 projekta izmaksas nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru tika nolemts šajā ēkā neīstenot.
Projekta izmaiņas un būvdarbu iepirkums Mārstaļu ielā varētu aizņemt aptuveni sešus mēnešus no brīža, kad RMM būs izstrādājis muzeja jaunajām telpām pielāgotu ekspozīcijas projektu. Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa teritorijā un iespēju, ka būvniecības laikā rodas nepieciešamība veikt ēkas vēstures papildu izpētes, apstiprināšanas, restaurācijas un citus darbus, nepieciešamais laiks būvdarbu veikšanai ir aptuveni gads.
Lēmumu par alternatīva risinājuma piedāvājumu veicināja gan RMM nepieciešamība pēc jaunas mājvietas, gan aizvien pieaugošās būvdarbu tirgus izmaksas, kā arī ieilgusī būvnieka – pilnsabiedrības “PMK un BBA” – uzsāktā tiesvedība saistībā ar ēku Pils laukumā 2, liedzot VNĪ turpināt būvdarbus. Tiesvedības beigu datums nav zināms, taču tiesvedības praksē šādu sarežģītu tiesvedību ilgums var svārstīties no trim līdz pieciem gadiem, informēja VNĪ.
“Esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atrisināt strīdu ar būvnieku, neizslēdzot arī izlīgumu kā vienu no tiesvedības izbeigšanas scenārijiem, taču tam jānotiek, strikti ievērojot valsts intereses. Tomēr muzejam ir svarīgi iespējami ātri tikt savās mājās. Pat, ņemot vērā laiku, kas būs vajadzīgs ekspozīcijas izstrādei, kas pielāgota muzeja jaunajai mājvietai, šis risinājums kopumā ļautu prognozējami ātrāk uzsākt darbus, lai iespējami drīzāk atvērtu muzeju sabiedrībai,” informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pārbūves laikā telpas Mārstaļu 6 tiks paplašinātas vismaz par 210 kvadrātmetriem, iegūstot ap 1400 kvadrātmetrus lielu platību RMM vajadzībām. Plānots pārbūvēt administratīvo ēku, noliktavu, kā arī inženierbūves – metālkaluma žogu un bruģēto laukumu. Pēc pārbūves ēkā tiks iebūvēts lifts, lai nodrošinātu personu ar kustību ierobežojumiem piekļuvi muzeja telpām. Tiks pārbūvētas visas inženiersistēmas, sakārtots jumts un fasādes, veikta telpu iekšējā pārplānošana, nodrošināta pagrabtelpu aizsardzība pret mitruma iekļūšanu un iedarbību, tiks palielināts izmantojamo bēniņu apjoms, kā arī veikti citi pasākumi, nodrošinot ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Turklāt ēkai ir mājīgs iekšpagalms, kurā muzejam būs iespēja rīkot dažādus pasākumus.
Pēc paplašināšanas Vecrīgā esošais vēsturiskais nams kalpos RMM pastāvīgajai ekspozīcijai apmeklētājiem un tajā strādās tie darbinieki, kuri ir tieši saistīti ar apmeklētāju apkalpošanu. Lielākajai daļai muzeja darbinieku, kuri strādā pie krājumu apzināšanas un ekspozīcijas izveides, telpas paredzētas apjomīgajā, 30 000 kvadrātmetrus plašajā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, kura būvniecību plānots pabeigt 2019.gadā, patlaban būvniecības darbi tur jau rit pilnā sparā. Muzeju krātuvē piemērotas telpas muzeju krājumu izvietošanai un darbam ar krājumu mākslas priekšmetiem paredzētas arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pilnsabiedrība “PMK un BBA” 2017.gada februārī iesniedza prasību tiesā pret VNĪ par noslēgtā līguma izpildīšanu, tajā skaitā apstrīdot VNĪ paziņojumu par līguma vienpusēju izbeigšanu. Vienlaicīgi ar prasības celšanu pilnsabiedrība, atbilstoši likuma normām, lūdza tiesu piemērot prasības nodrošinājumu – aizliegt VNĪ slēgt jebkādus darījumus (līgumi, vienošanās utt.) ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu.
2016.gada 28.aprīlī VNĪ noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību “PMK un BBA” par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, paredzot būvdarbu izpildes termiņu līdz 2017.gada 26.janvārim. Muzeja rekonstrukcijai piesaistīts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums, kura izmantošanu pilnā apmērā būvuzņēmējs ar savu neefektīvo būvdarbu plānošanu un to izpildes kavēšanu, ir apdraudējis, norādīja VNĪ.
“PMK un BBA” 2016. gadā uzvarēja VNĪ rīkotajā sarunu procedūrā, piedāvājot veikt muzeja pārbūves darbus par 3 369 718 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pirms tam izsludinātais iepirkums par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju tika pabeigts bez rezultāta, bet viens no iepirkuma dalībniekiem – pilnsabiedrība “PMK un BBA” – iepirkuma rezultātus vairākkārt apstrīdējis. 2015.gada septembrī iepirkumā par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju uzvarēja AS “LNK Industries”, kas būvdarbus solīja veikt par 3 283 706 eiro, neieskaitot PVN.
Būvdarbi tika īstenoti EEZ finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iepriekš noteiktā projekta “Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas, kas tiek segtas no EEZ programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir 4 947 685 eiro, neieskaitot PVN.
