Ierosina apturēt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu Krievijas pilsoņiem par investīcijām vai nekustamo īpašumu 45
Nacionālās apvienības (NA) un “Konservatīvo” politiķi rosina apturēt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pagarināšanas iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas to saņēmuši, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā iesnieguši Saeimas deputāti Jānis Dombrava (NA), Rihards Kols (NA), Juris Rancāns (K), Krišjānis Feldmans (K), Edvīns Šnore (NA) un Ainars Bašķis (K).
Tāpat rosināts papildināt likumā minētos kompetento valsts iestāžu sarakstu ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). Paredzēts noteikt, ka FID veiks darījumu pārbaudi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem TUA atļaujas ir izsniegtas daļā no likumā paredzētajiem gadījumiem.
Tiek piedāvāts arī noteikt, ka, neskaitot izņēmuma gadījumus, Krievijas pilsoņiem tiek apturēta TUA izsniegšana uz nenoteiktu laiku. Iepriekš Saeimas pieņemto grozījumu redakcija nosaka, ka pirmreizēja TUA izsniegšana tiek apturēta uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Konkrētajā normā par diviem piedāvāts samazināt pašlaik noteikto izņēmumu skaitu. Izņēmumi vairs neattiektos uz konkrētiem gadījumiem, kad uzturēšanās Latvijā saistīta ar nodarbinātību vai dalību zinātniskās sadarbības projektā.
Tāpat likumā paredzēts ierakstīt, ka Krievijas pilsoņiem uz nenoteiktu laiku tiktu apturēta TUA izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi un investīcijām, izņemot investīcijas vai darbu valdē saskaņā ar jaunuzņēmumu regulējumu.
Tāpat TUA Krievijas pilsoņiem vairs neizsniegtu starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvija, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, vai lai sniegtu palīdzību valsts vai pašvaldību institūcijām.
Tāpat TUA Krievijas pilsoņiem vairs nevarētu izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks būs iestājies klosterī Latvijā. Tāpat to vairs neizsniegs atbilstoši saistošajiem starptautiskajiem līgumiem par vīzu prasības atcelšanu, kur papildus nosacījumi pašlaik ir pietiekami iztikas līdzekļi un pensijas vecuma sasniegšana.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā izstrādes mērķis ir stiprināt valsts drošību un veicināt Krievijas uzsāktā un Baltkrievijas atbalstītā kara Ukrainā, starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu.
Politiķi atzīmē, ka parlaments jau iepriekš pieņemtā paziņojumā ir aicinājis Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
NA un “Konservatīvo” deputāti atzīmē, ka Saeima jau ir lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ņemot vērā situācijas nopietnību, kā arī ņemot vērā šo abu valstu pilsoņu imigrācijas uz Latvijas saistītos neizbēgamos palielinātos riskus, neesot pieļaujams, ka jau izsniegto TUA atļauju pagarināšana tiek veikta ierastajā kārtībā.
Vienlaikus tiktu noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt TUA, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Šādu izņēmumu nepieciešamība esot pamatojama ar starptautisko saistību izpildi.
Grozījumi arī paredz, ka turpmāk personām, kas bijušas Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, būs jāpierāda valsts valodas zināšanas pēc grozījumos noteiktā pārejas perioda beigām. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets.
Saeima iepriekš galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka līdz 2023.gada 30.jūnijam ir apturēta pirmreizējo TUA atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Lai atbalstītu Baltkrievijas opozīciju, NA un “Konservatīvo” likumprojektā piedāvāts izslēgt no šīs normas šādus ierobežojumus Baltkrievijas pilsoņiem.
LETA jau ziņoja, ka savukārt Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi cita veida piedāvājumu grozījumiem Imigrācijas likumā, arī paredzot stingrākas prasības TUA izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tomēr koalīcijai pagaidām nav izdevies par tiem vienoties.
Attiecībā uz iecerētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredzētu stingrākas prasības TUA atļauju izsniegšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, koalīcijā patlaban galvenās diskusijas ir par ierobežojumu bardzību un to, kā šos ierobežojumus pamatot, lai strīdu gadījumā valsts pēc tam varētu sekmīgi aizstāvēt savu pozīciju, intervijā laikrakstam “Diena” pastāstījis iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
