– Sabiedrību satrauc smagi slimā zēna Dāvja liktenis. Izskan pat ierosinājumi, ka naudu varētu rast, atsakoties no plašajām bruņošanās iecerēm. 24
– Valsts brīvību un neatkarību sargā Nacionālie bruņotie spēki un zemessardze. Lai cik sāpīgi būtu skolotājiem un mediķiem – ja būsim vāji, mūs varēs pakļaut jebkura vara. Jebkurai citai nozarei nebūs nozīmes, ja būsim zaudējuši neatkarību. Valstij jārada kompleksi risinājumi, lai nodrošinātu smagi slimu bērnu un pieaugušo ārstēšanu ārzemēs un tam jāparedz līdzekļi. No bruņošanās izdevumiem mēs netērēsim, jo mums jāstiprina pašaizsardzības spējas. Tas, ko saku, cilvēkiem var nepatikt. Ir cilvēki, kam nepatīk, ka aizsardzības jomai piešķir naudu, jo cilvēki domā, ka viņu problēma ir pati sāpīgākā.
Es darīšu visu, lai 1940. gads Latvijā neatkārtotos. Visu.
– Kāds ir jūsu skatījums uz naudas piešķiršanu vēstures izpētei?
– Runājot par zinātnes nozaru izvērtējumu, man šķiet dīvaini, ka Letonika ir saņēmusi zemas atzīmes un nevar pretendēt uz valsts finansējumu. Valdībai ir jāizdara izņēmumi, ka Letonikai un vēstures izpētei nauda tiek nodrošināta. Jābūt sistēmiskai pieejai naudas dalīšanā, un jāsaprot, ka tās ir svētas lietas – zināt mūsu vēsturi un kopt mūsu valodu un kultūru. Lai arī latviešu valodas kopšana un ar to saistītās lietas ir ārpus tautsaimniecības efektu nesošām lietām, tādēļ tās nedrīkstam atmest.
