– Pavisam nesen “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicists Viktors Avotiņš plašā intervijā diskutēja ar komponistu un arī publicistu Imantu Kalniņu, kurš pauda domas, vai Latvijai vajag izstāties no ES un NATO un kļūt neitrālai. Sagaidīju, ka kāds no militāristiem vismaz par to uztrauksies. No ārlietu resora arī ne. 24
– Kalniņa piedāvājums īstenībā ir murgainākais, ko var piedāvāt. Par ministriju. Neiesim jau klaigāt kuram katram pakaļ un skaidrot, ka tās ir pilnīgas muļķības. Pārsteidz, ka Imantam Kalniņam kā sabiedrībā cienījamam cilvēkam kas tāds ienācis prātā. Viņa mūzika mūs ir iedvesmojusi padomju gados, tā mūsos uzturēja mūsu nacionālo garu. Es atkārtošu – NATO un ES ir mūsu drošības garants. “NRA” pozīcija ir, ka Latvija savā ārpolitikā var īstenot “neitralitātes politiku” un tas veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību. Es nepiekrītu, jo ir brīži cilvēku un valstu likteņos, kad mums jāizšķiras, kas mēs esam un kurā pusē esam. Diemžēl šobrīd ir tāds laiks un nevar izlikties “neitrāli”. Mums skaidri jāpasaka, kas ir kas. Krievija ir potenciāls drauds Eiropas, tostarp Latvijas drošībai. Mums jāattīsta mūsu bruņotie spēki. Negribu, lai atkārtojas starpkaru brīvvalsts liktenis, kad bijām vieni paši un nebijām nevienā militārā organizācijā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ mūs pakļāva PSRS. NATO ir garants tam, lai līdzīga situācija neatkārtotos. Domāju, ka Imants Kalniņš nevēlētos, lai Latviju pakļautu Krievija un tā kļūtu par tās impērijas provinci Baltijas jūras krastā.
– Mūsu valdošās aprindas atgādina, cik bīstama ir Krievijas propaganda. Jūsu ministrijai viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ar šo propagandu cīnīties. Kā jūs ar to nodarbojaties?
– Katrai iestādei ir noteikti uzdevumi un pienākumi. Šajā procesā ir iesaistīta arī Aizsardzības ministrija. Pamatatbildība šajā jomā ir Kultūras ministrijai, kurā tiks dibināta Mediju politikas nodaļa, kam jāizstrādā, kādā veidā informatīvajā telpā tā ar šīm lietām nodarbosies. Valsts tam ir piešķīrusi līdzekļus. Ar praktisko monitoringu nodarbojas Drošības policija, mediju monitoringu veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kura pieņem lēmumus par viena vai otra kanāla raidīšanas pārtraukšanu. Esam viena no iestādēm, kas ir procesā, un mēs ar saviem militāri patriotiskajiem pasākumiem stiprinām jauniešu patriotismu visā valstī, pieminot dažādus vēstures notikumus – gan pirms 95, gan pirms 66 gadiem. Iesaistām jauniešus jaunsardzē un tādējādi dodam pretsparu informatīvajam spiedienam. Aizsardzības ministrija par informatīvo karu sāka runāt pirmā – tas neietver militāro komponenti, tam ir mediju, sociālekonomiskās un citas sastāvdaļas. Valdība lēma, ka par to jāatbild Kultūras ministrijai.
