Ģ. Vikmanis: – Vai valstiski vajadzētu veicināt, lai cilvēki pieminētu Otrā pasaules kara beigas tā oficiālajā beigu datumā – 8. maijā Brāļu kapos, nevis kā liels vairums – 9. maijā pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa? 24
– Diemžēl Latvijā ir cilvēki, kas uzskata, un tas ir vēsturiski tā veidojies, 9. maiju par savu “Uzvaras dienu”. Diez vai varēsim izmainīt šo situāciju. 8. maijā uz Brāļu kapiem atnāk arī kāda daļa, kas svin 9. maiju, un tas ir ļoti labi. To, ka viss mainīsies par labu 8. maijam, diemžēl nepiedzīvosim.
V. Krustiņš: – Vai joprojām 16. martā valdības locekļiem nav ieteicams piedalīties pie Brīvības pieminekļa?
– Valdības locekļi nebūs pie Brīvības pieminekļa 16. martā. Tā ir bijis kopš neatkarības atgūšanas – nerakstīts likums, ka valdība nepiedalās 16. marta pasākumos, līdzīgi kā 9. maija pasākumos. Tajā pašā laikā jebkuram ministram nav aizliegts jebkurā laikā nolikt ziedus Lestenē pie leģionāra kapa, ko es šajā gadā darīju. To neviens nekā nenosoda.
– Ar ko Lestenē noliktie ziedi atšķiras no ziediem pie Brīvības pieminekļa?
– Kapos notiek kritušo karavīru godināšana neatkarīgi no tā, kurā armijā viņi dienējuši. Pie Brīvības pieminekļa tad vai varētu pieminēt katras armijas karavīrus. Latviešu karavīri piespiedu kārtā tika iesaukti padomju armijā – gribēja viņi to vai ne. Iesauca arī leģionā. Mans princips ir, ka karavīrus pieminam kapos, kur viņi guldīti, neatkarīgi, kurā armijā bijuši. Mēs savus tuvos arī pieminam kapos. Mums ir Rīgas Brāļu kapi un citas piemiņas vietas – katrs var izvēlēties vietu, kur pieminēt kritušos.
