Ģ. Vikmanis: – Darba likumā ir iecerēti grozījumi, kas atvieglos zemessargiem iespējas doties uz apmācībām. 24
– Grozījumi vēl ir procesā. Arī darba devējam jābūt ieinteresētam – ne tikai materiāli, bet viņam jābūt arī ar patriotisma devu, lai palaistu zemessargus uz apmācībām. Ir jāsabalansē darba devēju un darba ņēmēju intereses, jo pašlaik bieži apmācībās zemessargi dodas savos atvaļinājumos. Vismaz desmit dienas gadā būtu nepieciešamas, lai zemessargu vienība saliedētos savā starpā un būtu rīcībspējīga. Kaujas apstākļos ir labāks rezultāts, ja viņi viens otru pazīst un regulāri trenējas kopā.
V. Krustiņš: – Kā ir ar iespējām zemessargiem mājās glabāt ieročus? Atļaus vai nē?
– Ar aizsardzības ministra rīkojumu ir noteiktas prasības, lai viņi varētu glabāt mājās ieročus. Taču šis jautājums ir saistāms ar zemessargu apmācību. Tiem, kas katru gadu būs izgājuši apmācības, kas sevi ir ieinteresēti pilnveidot, tiks dotas iespējas glabāt ieročus mājās. Aizsardzības ministrija segs sertificēta seifa iegādi. Ieroča glabāšanai mājās bez patronām nav jēgas, tādēļ ir arī jautājums par patronu krājumiem. Līdz 2018. gadam mēs izveidosim 18 paaugstinātas gatavības zemessardzes rotas, un to dalībniekiem būs tiesības uzglabāt ieročus mājās. Savukārt tie, kas reti apmeklē mācības, varēs ieroci glabāt mājās tikai tad, ja būs augsta militārās trauksmes pakāpe. Pašreiz, kad nav tiešu militāro draudu un trauksmes līmenis ir zems, šai grupai nav nepieciešams mājās glabāt ieročus. Ir drošības prasības, kas jāizpilda, jo ar ieroci ir jāmāk rīkoties. Līdzīgi kā tas ir ar militārās formas nēsāšanu – vari to stalti nēsāt vai arī nošļucis staigāt netīrās biksēs.