Ieroču imports Eiropā pēdējo piecu gadu laikā teju divkāršojies: Ukraina izvirzās līderos ieroču importēšanā pasaulē 37
Ieroču imports Eiropā pēdējo piecu gadu laikā ir gandrīz divkāršojies, savukārt ieroču eksports no Krievijas ir samazinājies uz pusi, teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.
Ukraina ir kļuvusi par ceturto lielāko ieroču importētāju pasaulē, savukārt Francija ir nomainījusi Krieviju kā otrā lielākā eksportētāja pasaulē aiz ASV, teikts ziņojumā.
Ieroču imports Eiropā laikā no 2019.gada līdz 2023.gadam palielinājās par 94%, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu, secinājis SIPRI.
Pieaugums “daļēji izskaidrojams ar karu Ukrainā, un pēdējo piecu gadu laikā Ukraina ir kļuvusi par ceturto lielāko ieroču importētāju pasaulē”, ziņu aģentūrai AFP skaidroja SIPRI pētniece Katarina Džokiča.
SIPRI norādīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī vismaz 30 valstis ir piegādājušas Ukrainai lielos ieročus kā militāro palīdzību. Taču arī citas Eiropas valstis palielināja importa apjomu, un lielākā daļa ieroču nāca no pasaules lielākā ieroču eksportētāja – Savienotajām Valstīm.
Laikposmā no 2019. līdz 2023.gadam 55% importa Eiropā nāca no ASV, salīdzinot ar 35% laikposmā no 2014. līdz 2018.gadam, secināts ziņojumā.
Daļēji tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa Eiropas valstu ir NATO dalībvalstis un ASV partneri tādu ieroču sistēmu izstrādē kā, piemēram, iznīcinātājs F-35, norādīja Džokiča.
Daudzas Eiropas valstis vēlējās ātri iegādāties ieročus, kas jau ir saražoti un gatavi pārdošanai, nevis izstrādāt jaunas sistēmas.
Kopumā ASV eksports šajā laikposmā pieauga par 17%, un ASV daļa kopējā ieroču eksportā sasniedza 42%.
Tikmēr Krievija, kas ilgu laiku ieņēma otrās lielākās eksportētājas pozīciju, pieredzēja eksporta kritumu par 53%, ja salīdzina periodu no 2019. līdz 2023.gadam ar periodu no 2014. līdz 2018.gadam.
Krievija ne tikai eksportēja mazāk ieroču, bet arī samazinājās to klientu skaits, kam tā eksportēja ieročus.
Krievija eksportēja tikai uz 12 valstīm 2023.gadā salīdzinājumā ar 31 valsti 2019.gadā, teikts SIPRI ziņojumā.
“Nozīmīgas izmaiņas ir notikušas arī tās lielākā klienta – Ķīnas – politikā,” norādīja Džokiča. Ķīna tradicionāli bija viena no lielākajām Krievijas ieroču saņēmējām, bet tagad tā cenšas attīstīt vietējo ražošanu. Uz Ķīnu joprojām dodas 21% no Krievijas eksporta, savukārt Indija ar 34% bija lielākā Krievijas ieroču saņēmēja.
Kamēr Krievijas eksports samazinājās, Francijas eksports pieauga par 47%, tai nedaudz apsteidzot Krieviju un kļūstot par otro lielāko eksportētāju pasaulē. Francija sastādīja 11% no kopējā ieroču eksporta periodā no 2019. līdz 2023.gadam.
Džokiča norādīja, ka Francijai ir īpaši veiksmīgi izdevies pārdot savu iznīcinātāju “Rafale” ārpus Eiropas.
Karš Gazā, kas sākās ar palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” uzbrukumu Izraēlai 7.oktobrī, jau ir ietekmējis ieroču importu uz Izraēlu, galvenokārt, pateicoties ieroču piegādēm no ASV, tai vai nu sniedzot jaunu militāro palīdzību, vai paātrinot jau noslēgto līgumu izpildi. Taču šī konflikta ilgtermiņa ietekmi ir grūtāk prognozēt, norādīja SIPRI pētnieks Zains Husains.
Viņš sacīja, ka dažās Eiropas valstīs jau novērojami centieni ierobežot ieroču piegādi Izraēlai, un šādi pasākumi varētu ietekmēt ieroču sūtījumus šai valstij. Jautājums, vai šie centieni turpināsies arī pēc tam, kad beigsies pašreizējais Izraēlas sauszemes un gaisa uzbrukums Gazai, paskaidroja Husains.
