Kad pārkāpums un kad nē? Par medību ieroča pareizu iesaiņošanu 1
Žurnāla Medības redakcijā vērsās kāds mednieks (redakcijai vārds zināms) un vēlējās noskaidrot, kādos gadījumos ierocis tiek uzskatīts par iesaiņotu, kādos tomēr ne.
Mednieks stāstīja, ka bijis aizbraucis medībās pie paziņas. Atradušies automašīnā diennakts tumšajā laikā. Spēkratā kopā ar viņu bijis gan paziņa, gan pusaudzis. Ierocis bijis uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa, ievietots mīkstajā pārvalkā. Pārvalkam nav bijis aizvērts rāvējslēdzējs.Braucējus apturējuši policijas inspektori, kuri sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu par Ministru kabineta noteikumu nr. 1001 Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi 43. punkta pārkāpšanu.
Daudz jautājumu
Šajā punktā minēts, ka šaujamieroci pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.Vīrietis minēja, ka saprastu, ka punkts pārkāpts, ja ierocis būtu tāpat vien novietots uz aizmugurējā sēdekļa. Inspektori iebilduši, ka pārvalks nav aiztaisīts, savukārt vīrietis oponējis, ka nekur nav minēts, kā tieši soma jāaiztaisa – jāaizpogā, jāaizvelk rāvējslēdzējs vai vēl kā citādi. Tāpat viņam nav īsti saprotams, ko nozīmē punktā minētais “nepieļauj nejaušu šaujamieroča nokļūšanu nepiederošas personas rokās”. Vīrietis prātoja, ka tas iespējams, ja ieroča iesaiņojums ir aizslēgts… Rāvējslēdzējs principā neesot nekāds šķērslis.
“Man vaicāja, vai es saprotu pārkāpuma būtību. Atbildēju, ka ne, no tajā punktā rakstīts, ka ierocis jāievieto iesaiņojumā, kas arī bija izdarīts, bet nav rakstīts, kā iesaiņojums jāaizdara. Automašīnā bija pusaudzis un paziņa, pie kā biju aizbraucis. Vai viņi tajā mirklī bija tās nepiederošās personas? Lai nebūtu jāskaidrojas tiesā un jātērē laiks un līdzekļi, galu galā protokolu parakstīju, taču piezīmēju, ka lēmumam nepiekrītu.Savulaik bija ieroču ietvari no iestīvinātas ādas. Tie aizdarījās ar klapīti, kura principā neturas ciet. Kā ar tiem? Kā tad, ja plastmasas kastei pazudusi kāda aizdare?” vaicā vīrietis.
Situāciju skaidro Valsts policija
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja vecākā inspektore Sjuzena Rubule:“Sakarā ar jūsu uzdotajiem jautājumiem vēršam uzmanību, ka Valsts policijas funkcijas, uzdevumi un kompetence ir noteikta likumā Par policiju, kas neparedz Valsts policijai tiesības veikt likuma normu saistošu skaidrojumu. Likuma normas interpretē pats likuma normas piemērotājs.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valsts policija sniedz savu viedokli attiecībā par aprakstīto situāciju, kā jau Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos nr. 1001 Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi 43. punktā noteikts, šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziska persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.
Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.Izvērtējot jūsu aprakstīto situāciju, Valsts policija nevar sniegt kādus konkrētus komentārus, jo nav iepazinusies ar konkrētās administratīvās lietas materiāliem, līdz ar to fiziskajai personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības (par MK noteikumu nr. 1001 43. punkta pārkāpumu, kā minēts aprakstā) atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (LAPK) 281. pantam, desmit darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas bija tiesības īstenot savas tiesības – pārsūdzēt administratīvo aktu, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā.
Valsts policijas rīcībā nav informācijas, vai fiziskā persona savas apstrīdēšanas tiesības ir vai nav izmantojusi. Iespējams, ka minētais lēmums ir kļuvis neapstrīdams. Papildus informējam, ka LAPK 282. pants nosaka, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā desmit darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.
Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.Vadoties no tiesu prakses, var secināt, ka nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajos termiņos. Par šādiem apstākļiem uzskatāma nepārvarama vara (force majeure) un iemesls nokavētā termiņa atjaunošanai var būt tikai tad, ja termiņa ievērošana kļuvusi neiespējama sakarā ar apstākļiem, pie kuriem persona nav vainojama.”
Kā medniekam rīkoties, lai, pārvietojoties ar ieroci automašīnā, nenonāktu pretrunā ar noteikumu prasībām?
Protams, ievērojot šīs prasības (gan Medību noteikumos, gan Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumos minētās) un neradot aizdomas, ka varētu būt citādi. Ja medības nenotiek, ierocim jābūt izlādētam un ievietotam iesaiņojumā. Ja iesaiņojumam ir aizdares, tam jābūt aizdarītām un ierocim vai tā daļām principā nav jābūt redzamām. Ja ieroča daļas ir redzamas, nav izvēlēts pareizais iesaiņojums. Vislabāk ieroci ievietot auto bagāžas nodalījumā, ja tas, protams, ir iespējams. Par salonā novietotu, taču rūpīgi iesaiņotu ieroci arī nevienam neko neaizrāda.
Taču, ja ierocis ar atvērtu vai pavērtu iesaiņojumu būs novietots uz blakus sēdekļa vai citā viegli pieejamā vietā, protams, inspektoriem radīsies daudz interesantu jautājumu par brauciena patiesajiem nolūkiem. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad ierocis var būt neiesaiņots – individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots. Tāpat dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.
Vēl kāda nianse, ko skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja galvenais inspektors Egils Vinogradovs: “Soda apmērs par 1001. noteikumu 43. punkta pārkāpumu ir no 35 līdz 700 eiro. Bieži piemēro minimālo sodu, turklāt Valsts meža dienests vēl sodu mēdz samazināt uz pusi. Manuprāt, tas ir neadekvāti zems sods par šāda veida pārkāpumu. Ja ierocis nav rūpīgi iesaiņots, to var uzskatīt par medību sākumu ar visām no tā izrietošajām sekām.”
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” janvāra numurā
