Ieroči pret vēzi baziliomu – kuri visefektīvākie? 0
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, tostarp Latvijā, pieaug. 2012. un 2013. gadā no visiem pirmo reizi reģistrētajiem vēža gadījumiem ļaudis mūsu valstī visvairāk slimojuši ar ādas vēzi. No trim ādas vēža formām (melanoma, plakanšūnu vēzis un bazālo šūnu vēzis) 85 līdz 90 procentos gadījumu cilvēki cietuši no bazālo šūnu vēža. Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas onkoloģijas centra onkologs, medicīnas zinātņu doktors Aleksandrs Derjabo savu zinātnisko darbu veltījis tieši šai problēmai.
Onkoloģijai pieder jau trīsdesmit darba gadi, bet informāciju šim pētījumam mērķtiecīgi sācis vākt kopš 1997. gada. Šajā laikā izanalizējis vairāk nekā 1500 bazālā vēža saslimšanas gadījumu.
Galvenais iemesls, kāpēc attīstās ādas vēzis, ir pārāk lielās devās saņemts ultravioletais starojums, stāsta onkologs A. Derjabo. Tas saistīts ar pārāk ilgu uzturēšanos karstā saulē un solāriju apmeklēšanu. Atsevišķos, bet retos gadījumos bazālo šūnu vēzis var būt pārmantots arī ģenētiski.
Melanoma ir visagresīvākais, taču retāk sastopamais ādas audzējs, bet bazālo šūnu vēzis – vismazāk agresīvā ādas vēža forma. Labā ziņa – bazālo šūnu vēzis gandrīz nekad nerada metastāzes, sliktā ziņa – tas bieži mēdz recidivēt jeb tajā pašā vietā parādīties atkārtoti. Aptuveni 13% no pētījumā iekļautajiem bazālā vēža pacientiem šis audzējs izveidojās vēlreiz, pastāstīja Aleksandrs Derjabo. Kaut arī tam ir miermīlīga daba, arī šis vēzis noteikti ir jāārstē. Ik gadu Latvijā ar bazālo šūnu vēzi mirst viens līdz divi cilvēki, kuri šo slimību nav ārstējuši ļoti ilgi – 10 līdz 15 gadus.
Ja uz ādas ir kaut neliels apsārtums vai cita veida īpatnējs veidojums, kas neizzūd trīs mēnešus, turklāt pacients zina, ka kaut kad ir guvis saules apdegumus, noteikti ir jādodas pie onkologa un jāpārbauda, vai aiz šā ādas veidojuma neslēpjas ļaundabīgs audzējs, piekodina ārsts.
– Pamanīt un laikus uzstādīt diagnozi ļaundabīgajam audzējam, kas attīstījies ādā, nav īpaši sarežģīti, taču, ņemot vērā, ka tas galvenokārt veidojas uz sejas, kakla vai galvas matainās daļas, ir svarīgi cilvēku no šīs slimības ne tikai izārstēt, bet rūpēties arī par to, lai ārstēšanas procesā un pēc tā rodas pēc iespējas mazāks vizuālais defekts, – uzsver Aleksandrs Derjabo.
Literatūrā aprakstītas aptuveni divdesmit bazālo šūnu vēža ārstēšanas metodes. Aleksandrs Derjabo savā pētījumā izvirzīja mērķi noteikt biežāk lietoto sejas, galvas un kakla bazālo šūnu vēža ārstēšanas metožu efektivitāti atkarībā no audzēja formas, lokalizācijas un izmēriem. Viņš arī izvērtēja, kura no ārstēšanas metodēm (biežāk izmantotās – operācija un staru terapija, retāk izmantotās – lāzerķirurģija un kriodestrukcija (apstrāde ar šķidro slāpekli zemā temperatūrā)) atstāj vismazāko kosmētisko defektu.
Dakteris A. Derjabo stāsta – pirms onkologs izvēlas bazālo šūnu vēža ārstēšanas metodi, viņš izvērtē ļaundabīgā audzēja agresivitātes pakāpi, izmēru un lokalizāciju. Nelielu audzēju cenšas izskaust ar vienu metodi, lielāku – ar citu. Piemēram, pacientiem ar nelielu bazālo šūnu vēzi, kas mazāks par sešiem milimetriem un nav lokalizējies sarežģītā vietā – uz acs plakstiņa, lūpas vai auss zonā, var piedāvāt saudzīgāku metodi – kriodestrukciju, taču jāņem vērā, ka pēc ārstēšanas ar šo metodi biežāk novēro vēža recidīvus. Audzēju, kas attīstījies, piemēram, tādā jutīgā vietā kā plakstiņš, nevar ārstēt ar to pašu metodi, ar kuru ārstē vēzi uz vaiga. Pētījuma laikā zinātnieks secināja, ka, piemēram, bazālo šūnu vēzis, kas lokalizējies lūpā un auss rajonā, slikti padodas ārstēšanai ar lāzerķirurģijas metodi. Tad novēro biežāku vēža atkārtotu izveidošanos. Šajās zonās audzēju labāk likvidēt, iejaucoties ķirurģiski vai apstarojot. Apstarošana ir vieglāk paciešama ārstēšanas metode, līdz ar to var piedāvāt gados vecākiem cilvēkiem, bet jārēķinās, ka tā prasa vairāk laika – uz procedūru jāierodas katru dienu gandrīz trīs nedēļas. Turklāt staru terapijas kursa un dzīšanas laikā rodas būtisks kosmētisks defekts, tāpēc šo metodi ne vienmēr var izmantot cilvēkiem, kuri strādā publisku darbu. Katrai metodei ir savi plusi un mīnusi, uzsver ārsts.
– Ja piecu gadu laikā pēc ārstēšanas kursa bazālo šūnu vēzis neveidojas atkārtoti, uzskatām, ka cilvēks ir izveseļojies. Taču jāņem vērā – ja vienreiz audzējs konstatēts, risks ar to saslimt otrreiz pieaug desmitkārt. Tādēļ pēc izārstēšanās ir svarīgi slimību neprovocēt – ilgi neuzturēties stiprā saulē, vasarā arī karstās dienās valkāt vieglu apģērbu, lietot saules aizsargkrēmus. Ja to ievēro, bazālo šūnu vēža pacienti dzīvo pilnvērtīgu, ilgu mūžu, – uzsver onkologs.
